Uldis Sterģis
Vikipēdijas raksts
Uldis Sterģis (dzimis 1948. gada 3. jūlijā Rīgā) ir latviešu tēlnieks, akmeņkalis.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīves gājums
- 1967. gadā absolvē Rīgas 1. profesionāli tehnisko skolu;
- 1969.-1971. gadam apmeklē LPSR arodbiedrību padomes Kultūras nama tēlnieku studiju;
- 1970. ar saviem darbiem sāk piedalīties izstādēs;
- 1977. gadā beidz studijas Latvijas Valsts Mākslas Akadēmijā vakara kursos;
- 1971.-1976. un 1980.-1987. gadam strādājis par LVMA mācību meistaru;
- 1976.-1980. gadam strādā par Rīgas Mākslas vidusskolas pedagogu;
- 1988. gadā kopā ar domubiedriem uzsāk veidot Līgo parku;
- 1997. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Stopiņu pagasta padomē no saraksta "Savam pagastam";
- 2001. gada pašvaldību vēlēšanās no saraksta "Savam pagastam" kandidē uz deputāta vietu Stopiņu pagasta padomē, bet netiek ievēlēts;
- 2005. gada pašvaldību vēlēšanās no politiskās patriotiskās apvienības "Dzimtene" saraksta kandidē uz deputāta vietu Stopiņu novada domes vēlēšanās. Netiek ievēlēts.
- 2006. gadā kandidē 9. Saeimas vēlēšanās no Visu Latvijai saraksta. Netiek ievēlēts.
[izmainīt šo sadaļu] Svarīgākie darbi
- Līgo parka skulptūras (1988-1992);
- piemiņas akmens Jukumam Vācietim pie Piņķu baznīcas Babītes pagastā (1988);
- piemiņas akmeņi nošautajiem ebrejiem Rīgā, Rumbulā (1990) un Liepājā (1993);
- piemiņas zīme "Barikāde" Ulbrokā (1991);
- piemiņas akmens latviešu un igauņu strēlniekiem pie Mazās Juglas Salaspils novadā (1992);
- piemiņas akmens Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem pie Ulbrokas vidusskolas (1996);
- piemiņas akmens "Krievijas impērisma upuriem" Stopiņu novadā (1998);
- Stopiņu pagasta robežakmens Dreiliņos (2000);
- piemineklis Ernestam Brastiņam "Tautai. Dievam. Tēvijai." (2006).
