Saulgrieze
Vikipēdijas raksts
| Saulgrieze Helianthus annuus L. |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Vasaras saulgrieze (Helianthus annuus) |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Vasaras saulgrieze (latīņu: helianthus annuus; angļu: sunflower, krievu: обыкновенный подсолнечник) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Augums liels, 100 līdz 300 cm augsts. Adventīvs augs, dārza bēglis, savvaļā sastopams ne visai bieži. Stumbrs stāvs, parasti vienkāršs, ar atstāvošiem, raupjiem matiņiem. Lapas pamīšus vai pretējas, vienkāršas, veselas, trīsstūrainas vai eliptiskas, 10-25 cm garas, 7-10 cm platas, ar 3 dzīslām un abās pusēs ar īsiem, pieguļošiem matiņiem, mala rupji divkārt zāģzobaina, pamats sirdsveida, gals smails; apakšējās lapas daudz mazākas nekā augšējās, lapas kāts garš. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedu kurvīši nolīkuši, 10-30 cm plati, pa vienam stumbra galotnē. Vīkala lapas olveida, smailas, vairākās rindās jumstiņveidīgi, ar matiņiem. Kurvīša gultne plakana. Kausmatiņu nav, to vietā 2 plēksnes, kas drīz nobirst. Kurvīša ārmalā dzelteni sterili mēlziedi, 6-10 cm gari, līdz 2 cm plati, kurvīša vidū divdzimumu stobrziedi ar brūnganu vai sārti brūnu vainagu. Auglis- pelēki melns šķautņains sēklenis. Ziedu kurvīšiem raksturīgs heliotropisms- tie griežas līdzi saules gaitai, t.i. spilgtākās gaismas virzienā. Kultivē kā eļļas augu, pārtikas augu un krāšņumaugu. Augļi satur 20-39% eļļas. Stumbri satur līdz 35% kālija oksīda, tos izmanto potaša ieguvei. Saulgriežu eļļu izmanto ārstniecībā kā žultsdzinēju, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai, pret aterosklerozi, kā caurejas līdzekli, kā pamatu dažādām ziedēm.
|
|
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
