Rabīns
Vikipēdijas raksts
Nosaukums rabīns (ivritā: רב) ir reliģisks ebreju tituls, kas ceļas no ivrita vārda rabbi vai aramiešu vārda rabbuni (meistars, skolotājs). Arī Jēzus no Nācaretes tiek uzrunāts kā "rabbi" Jaunajā derībā.
[izmainīt šo sadaļu] Rabīna pienākumi
Rabīna pienākumos ietilpst reliģiskā izglītošana un reliģisko jautājumu izšķiršana pēc Talmuda likumiem. Liberālajās draudzēs rabīns bieži vada Sabata un svētku dievkalpojumus, bet tradicionālajās draudzēs par to ir atbildīgs kantors vai kazans. Rabīns nav priesteris ar īpašiem reliģiskiem pienākumiem. Tāpēc pamatā ikviens ebreju draudzes loceklis var vadīt dievkalpojumu, skaitīt lūgšanas vai lasīt priekšā no Toras. Bieži gan tikai rabīniem ir tam nepieciešamās zināšanas. Rabīnu skološana notiek rabīnu seminārā, ješivā vai ebreju augstskolā. Kaut arī ebreju draudzēm nav centrālās pārvaldes, tomēr vairākās valstīs ir ieviests virsrabīna amats kā augstākā reliģiskā instance.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Latvija. Sinagogas un rabīni 1918-1940 (Nātana Barkāna projekts, sast. Rita Bogdanova) Rīga: "Shamir", Preses nams, 2004. ISBN998419616X (210 sinagogu fotogrāfijas ar adresēm 61 Latvijas pilsētā un miestā, dati par vairāk kā 200 Latvijas rabīniem, kantoriem un šehteriem)
- Moses Braunschweiger: Die Lehrer der Mischna, Biographien der grossen Talmudgelehrten (Tannaim). Basel - Zürich: Morascha 1993.
- Gerd A. Wewers: Geheimnis und Geheimhaltung im rabbinischen Judentum. Berlin - New York: de Gruyter, 1975. ISBN 3-11-005858-8
