Paide
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2007) | 9272 | ||
| Citi nosaukumi | vācu - Weissenstein | ||
| Pilsēta | no 1291.g | ||
| Apriņķis | Jerves apriņķis | ||
| Mājaslapa | www.paide.ee | ||
Paide ir pilsēta Igaunijā, Jerves apriņķī.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākie objekti
[izmainīt šo sadaļu] Livonijas ordeņa pils drupas un tornis
Astoņstūru tornis Garais Hermans ir Paides pilsētas popuārākais simbols. Oriģinālais tornis bija astoņstūra veidā un tā augstums pārsniedz 30 metrus, bet sienu biezums bija aptuveni trīs metri. Tornis un pils drupas pirmo reizi tika nostiprināti 19.gadsimta beigās. 1913.gadā uz paugura tika izveidots parks. 1941.gadā padomju karavīri iznīcināja torni. Lai atzīmētu Svēta Jura nakts sacelšanās 650.gadskārtu, tornis tika atjaunots 1993.gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Paides Svētā Krusta baznīca
Baznīca Paidē ir bijusi kopš 13.gadsmita. Sākotnēji baznīca bija izvietota Livonijas ordeņa pilī un vēlāk pilsētā, kas izveidojās apkārt pilij. Pirmās baznīcas visticamāk bija veidotas no kokas. 1767.gadā pilsētā tika sākta akmens baznīcas celtniecība. Pabeigta un iesvētīta tā tika 1786.gadā, bet 1845.gadā baznīcu izpostīja ugunsgrēks. Laika posmā no 1847. līdz 1848.gadam tika uzcelta jauna vēlīnā klasicisma stilā veidota baznīca ar neo-baroka elementiem pēc G.Mīlenhauzena projekta. Paides baznīca ir unikāla Igaunijā tās torņa dēļ, kas nav izvietots tradicionāli baznīcas rietumu stūrī, bet gan baznīcas centrā, tās dienvidu pusē. Tam par iemeslu ir tas, ka jaunā baznīca un tornis tika uzcelti uz veciem pamatiem.
[izmainīt šo sadaļu] Jerves apriņķa muzejs
Jerves apriņķa vēsture ir atspoguļota vietējos muzejos. Vecākais no šiem muzejiem ir Jerves apriņķa muzejs Paidē, kas izveidots 1905.gadā. Šobrīd muzeja filiāle izvietota arī Pils tornī.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Nosaukums Paide ir atvasināts no vārda kaļkakmens. Dažados laika posmos pilsētas nosaukums ir bijis Wittenstein, Weissenstein, Paede un Paide.
Nav īsti zināms, kādēļ uz Vallimagi uzkalna sākotnēji tik auzbūvēts nocietinājums. Viena versija ir tāda, ka tur bija laba augsne, bet cita, ka tur krustojās svarīgi tirdzniecības ceļi.
Teitoņu ordenis sāka nostiprināties Igaunijas vidienē 1265.gadā. Ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns sāka būvēt cietoksni kalnā ar pamatīga astoņstūru torņa, ko nosauca par Garo Hermanu, 1265.gadā. Divus metrus bieza siena apjoza pili kā cietoksni. No 14. līdz 16.gadsimtam cietoksnis arvien paplašinājās. Svētā Jura nakts dumpī 1343.gadā šajā pilī tika nogalināti četri igauņu Vecajie, kurus bija izvēlējušies zemnieki un nosūtījuši igauņu zemnieki uz pārrunām ar vācu bruņiniekiem.
Postošie kari ir atstājuši pili drupās, bet galvenās viduslaiku pils kontūras ir skaidri saskatāmas. Zīmējumi un fotogrāfijas ir palīdzejuši atjaunot astoņstūraino cietokšņa torni Garo Hermanu, kurā izvietota Paides un Jerves apriņķa vēstures izstāde.
Centrālais laukums ir saglabājis tirgus laukuma sākotnējo plānu. Tā sānā atrodas Pilsētas padome, kas sakotnēji tika veidota kā vienstāva ēka 20.gadsimta sākumā. 1920.gadā tika veikta ēkas rekonstrukcija un pievienots otrais stāvs jūgendstila veidā. Mūsdienās Pilsētas padomes ēkā atrodas mēra birojas un pilsētas padome.
Pilsētas statusu Paide ieguva 1291.gada 30.septembrī. Tolaik pilsētā dzīvoja daži simti cilvēku.
[izmainīt šo sadaļu] Sports
Katru gadu notiek Paides-Tiri skrējiens, kas ir viens no populārākajiem sporta notikumiem Jerves apriņķī. Katru gadu tiek mainīts skrējiena virziens - vai nu no Paides uz Tiri vai otrādi.
Vairākus gadu desmitus pilsētas centrālajā laukumā notiek tradcionālais volejbola kauss "Paides Pavasaris". Katru gadu maija beigās Paidē sapulcējas volejbola cienītāji no visas Igaunijas.
