Monogeneji

Vikipēdijas raksts

Monogeneji

Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Plakantārpi (Platyhelminthes)
Klase	Monogeneji (Monogenea)

Iedalījums
Aspidogastrea Monopisthocotylea Polyopisthocotylea

Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase. Tie ir nelieli ektoparazīti. Kādreiz tie tika uzskatīti par sūcējtārpu klases apakšklasi, taču pašlaik ir izdalīti kā atsevišķa klase. Parazitē galvenokārt uz zivīm, un stipra monogeneju invāzija var izraisīt zivju bojā eju.

[izmainīt šo sadaļu] Raksturojums

Monogenejus raksturo šādas pazīmes:

tie parazitē galvenokārt zivju, abinieku un rāpuļu ārējos orgānos (žaunās, uz ādas, mutes dobumā, retāk urīnpūslī) ;
mutes piesūcekņa parasti nav;
ķermeņa pakaļgalā attīstīts piestiprināšanās aparāts, kuru izveido viens lielāks piesūceknis vai vesela sistēma sīkāku piesūcekņu un kāšu;
dažām formām ir acis;
ekskrēcijas sistēma atveras ar divām porām;
attīstība tieša, bez starpsaimniekiem.

[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija

Ķermenis saplacināts, lāpstas vai mēles veidā, segts ar ļoti maigu kutikulu. Ķermeņa kaudālajā galā īpašs piestiprināšanās disks, uz kura var būt hitīna āķi, piesūcekņu sistēma vai āķi un piesūkšanās vārstules kopā. Arī ķermeņa priekšgalā var būt viena vai divas piesūkšanās bedrītes. Ķermeņa priekšgalā vēdera pusē atrodas mutes atvere, aiz tās rīkle, īss barības vads un zarnu kanāls, kas sastāv no 2 vai vairāk zarnu zariem. Visi monoģenētiskie sūcējtārpi ir hermafrodīti. Vīrišķie dzimumorgāni sastāv no viena, diviem vai daudziem sēkliniekiem, no kuriem atiet sēklas vadi, kas savienojas savā starpā un izveido sēklas pūslīti. No tā iziet sēklas izsviedējkanāls, kas nobeidzas kopulācijas orgānā. Pēdējais sastāv no hitīna caurulītes un citiem hitīna veidojumiem vai arī bez tiem. Kopulācijas orgāns atveras kloākā, kas savukārt atveras uz āru ķermeņa ventrālajā pusē. Sievišķā dzimumsistēma sastāv no nepāra olnīcām, kas ar īsu olvadu savienotas ar ootipu. Tas pāriet īsā kanālā — dzemdē un atveras uz āru kloākā. Gar ķermeņa laterālajām (sānu) malām atrodas labi attīstīti dzeltenuma dziedzeri. To izvadkanāli saplūst kopējā kanālā, caur kuru to saturs nokļūst olvadā vai ootipā. Olas lielas; parasti dzemdē vienlaicīgi ir tikai viena vai nedaudz gatavu olu. Olām vienā vai abos galos ir pavedienveida izaugumi vai āķi. Vienā olas polā atrodas vāciņš, kas atveras, dīglim izejot no olas.