Abinieki
Vikipēdijas raksts
| Abinieki | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Zaļā varde (Rana esculenta) |
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku - četrkājaiņu klase, bet tiem vēl saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes. To individuālajā attīstībā visai raksturīga ir vides maiņa: attīstības sākuma stadijas noris ūdenī, un kāpurs, kurš pielāgojies dzīvei ūdenī, pārvēršas (metamorfozē) pieaugušā dzīvniekā, kas dzīvo uz sauszemes. Abiniekus (arī rāpuļus) pēta zooloģijas apakšnozare - herpetoloģija.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija
Tāpat kā sauszemes dzīvniekiem, abiniekiem raksturīgas piecpirkstu ekstremitātes ar lodveida locītavām, galvaskauss, kurš kustīgi pievienojas pie mugurkaula ar diviem locītavas pauguriem. Aukslēju-kvadrātskrimslis saaug ar smadzeņu kapsulu (autostilija), un piekars pārveidojies dzirdes kauliņā - kāpslītī. Elpošanas orgāni ir plaušas un āda. Tā kā abinieki elpo ar plaušām, attīstās divi sirds priekškambari un divi asinsrites loki. Bet tie elpo arī ar ādu, tādēļ asinsrite ir jaukta, jo arteriālās asinis ieplūst kā caur kreiso (no plaušām), tā arī labo (no ādas) sirds priekškambari vienā kambarī. Bez iekšējās auss ir arī vidusauss, un skaņu viļņi tiek uztverti gaisa vidē. Galvas smadzenēs progresīvi attīstītas priekšējās smadzenes, tās iedala divās puslodēs; smadzeņu jumtā ir smadzeņu viela.
Līdz ar minētajām progresīvajām uzbūves pazīmēm vērojamas pazīmes, kas liecina, ka abinieki ir primitīvi sauszemes dzīvnieki. Tiem ir ūdens dzīvniekiem raksturīga vielmaiņa, izvadorgāni ir vidukļa nieres. Āda kaila, ūdenscaurlaidīga. Olām nav blīvo olas apvalku, un tās var attīstīties parasti tikai ūdens vidē.
[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija
Abinieki ir poikilotermi (aukstasiņu) dzīvnieki, t.i. to ķermeņa temperatūra ir nepastāvīga un atkarīga no ārējās vides temperatūras. Abinieku eksistence stipri atkarīga arī no apkārtējās vides mitruma. To nosaka ādas elpošanas lielā nozīme abinieku dzīvē, kas papildina, bet dažkārt pilnīgi aizvieto nepilnīgo plaušu elpošanu. Kailā abinieku āda vienmēr ir mitra, jo skābekļa difūzija var notikt tikai caur ūdens plēvīti. Iztvaikošana no ādas virsmas pastāvīgi pazemina ķermeņa temperatūru, tāpēc iztvaikošanas dēļ ķermeņa temperatūra parasti ir par 2—3° zemāka par vides temperatūru (stipri sausā gaisā līdz pat 8—9°). Tā kā abinieki tik stipri atkarīgi no mitruma un temperatūras, to gandrīz nemaz nav tuksnešos un piepolārās zemēs, turpretī virzienā uz ekvatoru abinieku sugu skaits stipri pieaug, un mitrajos un siltajos tropu mežos to ir ārkārtīgi daudz.
Dažādām abinieku sugām ādas elpošanai ir atšķirīga nozīme. Ūdenī pastāvīgi dzīvo tie abinieki kuriem gāzu apmaiņa — elpošana notiek gandrīz tikai caur ādu (piem. Usūrijas nagainais tritoni un Semirečjes varžzobji). Netālu no ūdensbaseiniem dzīvo zaļās vardes, kas vairāk nekā 50% nepieciešamā skābekļa uzņem, elpojot caur ādu. Sauszemes abinieki ir gandrīz visi krupji, kuriem no ķermeņa virsmas iztvaiko divreiz mazāk ūdens nekā zaļajām vardēm. Daži sauszemes abinieki ievērojamu daļu laika pavada, ierakušies zemē (piem. varžukrupji). Virkne sugu dzīvo kokos (piem. kokuvardes).
Abinieku ādas uzbūvei ir vēl viena ekoloģiska īpatnība - šīs klases pārstāvji nav spējīgi dzīvot sāļā ūdenī, ja tā koncentrācija pārsniedz 1,0— 1,5%, jo tad osmotiskais līdzsvars novirzās no normas.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Mūsdienu abinieki iedalās trīs sugu skaita ziņā ļoti nevienādās kārtās. Visvairāk ir bezastaino abinieku - Ecaudata jeb Anura, kas izplatīti visos kontinentos. Primitīvāki ir astainie abinieki — Caudata jeb Urodela, kuru tipiskie pārstāvji ir tritoni un salamandras, kas sastopami daudz retāk un izplatīti gandrīz bez izņēmuma tikai ziemeļu puslodē (ap 500 sugu). Trešajā, skaitliski vismazākajā bezkājaino abinieku — Apoda jeb Gymnophiona kārtā ir tikai tropu Cecīlijas, kas acīmredzot ir seno bruņuabinieku pēcteči (ap 170 sugu), kuri saglabājušies līdz mūsdienām, tādēļ ka tie specializējušies racēju dzīves veidam. Pārējās abinieku grupas ir izmirušas.
Klase Abinieki (Amphibia)
- apakšklase †Labirintodonti (Labyrinthodontia)
- kārta †Antrakozauri (Anthracosauria)
- kārta †Ihtiostegas (Ichthyostegalia)
- kārta †Temnospondili (Temnospondyli)
- apakšklase †Plānskriemeļu (Lepospondyli)
- kārta †Aherontiscīdas (Acherontiscidae)
- kārta †Adelospondili (Adelospondyli)
- kārta †Aistopodi (Aistopoda)
- kārta †Lizoropijas (Lysorophia)
- kārta †Mikrozauri (Microsauria)
- kārta †Nektrīdas (Nectridea)
- apakšklase Kailamfībijas (Lissamphibia)
- kārta Bezastainie abinieki (Anura)
- kārta Bezkājainie abinieki (Gymnophiona)
- kārta Astainie abinieki (Caudata)
(†) - izmirušu organismu grupa.
