Marienburgas pils (Alūksnē)

Vikipēdijas raksts

Marienburgas pils (1342.- 1702.g.) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas. Pils celta 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvera laikā. Ar cietzemi to saistīja 120 m garš koka tilts. Tā bija komtura pils un varenākais cietoksnis ordeņa austrumu daļā. Tajā pašā laikā šāda stila pilis tika uzceltas Vatselinā (Neuhausen) un Izborskā. Livonijas kara laikā, 1560.gadā, komturs Zībergs pili bez pretošanās atdeva krieviem. Vēlāk pils gāja no rokas rokā. Tā piederēja gan krieviem, gan zviedriem, gan poļiem. Zviedri 17.gs. pili pamatīgi nostiprināja. Ziemeļu kara laikā cietoksni aplenca krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā. Pils aizstāvēšanā kopā ar zviedriem piedalījās arī latvieši. 1702. gadā pēc 10 dienu aplenkuma zviedri padodoties, pili uzspridzināja. Krievi nopostīja visu pārējo, kas vēl bija postāms. Pils aizstāvjus saņēma gūstā. Krievu gūstā nokļuva arī Bībeles tulkotājs prāvests Ernsts Gliks (1654 -1705) un viņa audžumeita Marta - vēlākā Krievijas cariene Katrīna I (1684 - 1727.). Pēc Ziemeļu kara notikumiem pils vairs netika atjaunota un Marienburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi.

Mūsdienās Marienburgas pils drupas ir viens no Alūksnes tūrisma objektiem. Pilsdrupās ir izveidota brīvdabas estrāde.