Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Vikipēdijas raksts

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākais mākslas muzejs Latvijā. Tajā glabājas vairāk kā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbi.

Muzejam ir divas ēkas - centrālā ēka un izstāžu zāle "Arsenāls" Torņa ielā 1.

Muzeja galvenā ēka atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 10a. Tā celta no 1903. līdz 1905. gadam un ir ievērojama historisma stila celtne. Ēku projektējis Vilhelms Neimanis, viņš bija arī muzeja pirmais direktors no 1905. līdz 1919. gadam. Ēka ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām eklektisma cetnēm, tā veidota barokālās formās, apdarē izmantojot apmetumu, smilšakmeni un granītu. Interjera apdarē vērojamas jūgendstila iezīmes.

1869. gads uzskatāms par muzeja dibināšanas gadu - tad tika atklāta Pilsētas gleznu galerija. 1905. gada to pārdēvēja par Pilsētas mākslas muzeju, 1940. gadā - par LPSR Padomju mākslas muzeju, 1945. gadā - par LPSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, 1964. - par LPSR Mākslas muzeju. 1987. gadā muzejs ieguva nosaukumu Valsts mākslas muzejs, bet 1995. gadā - Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Sākotnēji muzejā glabājās galvenokārt ārzemju mākslinieku darbi no vairākām privātkolekcijām. Latviešu autoru darbu kolekcionēšanu veicināja Vilhelms Purvītis - muzeja direktors no 1919. līdz 1940. gadam.

Mūsdienās muzeju apmeklē aptuveni 100 000 apmeklētāji gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs