Jevgēņijs Millers
Vikipēdijas raksts
Jevgēņijs Millers, arī Eižens Millers (krievu: Евгений Карлович Миллер, vācu: Jewgeni Karlowitsch Miller; dzimis 1867. gada 25. septembrī, Daugavpilī, miris 1938. gada 1. maijā, Maskavā), kristīts kā Eižens Ludvigs Millers, bija luterāņu ģimenē Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis. Absolvējis kara akadēmiju, kalpojis par Krievijas militāro atašeju Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā. Komandējis Maskavas kara apgabalu Pirmā Pasaules kara laikā un Baltās armijas Ziemeļu grupējumu Krievijas pilsoņu karā.
1920. gadā devies emigrācijā uz Franciju, kur 1930. gadā kļuvis par trimdas krievu militāro vienību savienības priekšsēdētāju. Ar NKVD aģenta ģenerāļa Skobļina palīdzību 1937. gadā nolaupīts un ar kuģi "Marija Uļjanova" aizvests uz Krieviju, kur pēc ilgstošām pratināšanām Lubjankas cietumā nošauts 1938. gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Е. К. Миллер: Подло я не умру (krieviski)
- Biogrāfija (krieviski)
- Ģenerāļa Millera nolaupīšana (krieviski)