Japāņu rakstība

Vikipēdijas raksts

Japāņu rakstība

Pielietošana

Furigana 振り仮名
Okurigana 送り仮名

Rōmaji ローマ字

Tā ir rakstība, kuru lieto japāņu valodā. Ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī hieroglifi (savulaik aizgūti no ķīniešiem)(漢字)(kanji, latviski būtu kandzi vai kandži), dažreiz lieto arī latīņu burtus, lai arī svešvārdus parasti pieraksta katakanā. Japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par rōmaji (ローマ字) (latviski izrunā kā rōmadzī vai rōmadžī), tos lieto galvenokārt saīsinājumiem (NATO, m). Garos patskaņus te apzīmē ar garumzīmēm (ā, ī, ū, ē un ō) vai arī šādi â, î, û, ê, un ô. Bieži vien garumzīmes atmet vispār. Visus japāņu valodas vārdus ir iespējams pierakstīt kanā. Pastāv vairākas transkripcijas shēmas no kanas uz latīņu alfabēta burtiem. Pazīstamākā no tām ir Hepberna transkripcija (angliski: Hepburn romanization). Tā sākotnēji tika izveidota, lai varētu izveidot angļu-japāņu vārdnīcu. Šī shēma tiek ļoti plaši pielietota, tai skaitā daudzos latviešu valodā pieejamos rakstos par šo tēmu. Šajā rakstā arī ir lietota šī shēma. Vēl eksistē arī 訓令式 (kunrei-shiki) shēma. Tā bija paredzēta Japānā iekšējai lietošanai. Galvenā atšķirība ir tā, ka shi, chi un tsu pieraksta attiecīgi kā si, ti un tu.

Eksistē arī transkripcija uz kirilicu.

[izmainīt šo sadaļu] Kana

Kana (仮名) ir japāņu zilbju alfabēti. Ir katakana (カタカナ) (stūraināki burti) un hiragana (ひらがな) (noapaļotāki burti). Katrs simbols apzīmē vai nu patskani vai arī līdzskani kopā ar patskani.

ひらがな - Rōmaji - カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas)					Salikteņu skaņas
あ a ア	い i イ	う u ウ	え e エ	お o オ	(ゃ ya ャ)	(ゅ yu ュ)	(ょ yo ョ)
か ka カ	き ki キ	く ku ク	け ke ケ	こ ko コ	きゃ kya キャ	きゅ kyu キュ	きょ kyo キョ
さ sa サ	し shi シ	す su ス	せ se セ	そ so ソ	しゃ sha シャ	しゅ shu シュ	しょ sho ショ
た ta タ	ち chi チ	つ tsu ツ	て te テ	と to ト	ちゃ cha チャ	ちゅ chu チュ	ちょ cho チョ
な na ナ	に ni ニ	ぬ nu ヌ	ね ne ネ	の no ノ	にゃ nya ニャ	にゅ nyu ニュ	にょ nyo ニョ
は ha ハ	ひ hi ヒ	ふ fu フ	へ he ヘ	ほ ho ホ	ひゃ hya ヒャ	ひゅ hyu ヒュ	ひょ hyo ヒョ
ま ma マ	み mi ミ	む mu ム	め me メ	も mo モ	みゃ mya ミャ	みゅ myu ミュ	みょ myo ミョ
や ya ヤ		ゆ yu ユ		よ yo ヨ
ら ra ラ	り ri リ	る ru ル	れ re レ	ろ ro ロ	りゃ rya リャ	りゅ ryu リュ	りょ ryo リョ
わ wa ワ	ゐ wi ヰ		ゑ we ヱ	を wo ヲ
				ん n ン
Balsīgie līdzskaņi					Balsīgo līdzskaņu salikteņi
が ga ガ	ぎ gi ギ	ぐ gu グ	げ ge ゲ	ご go ゴ	ぎゃ gya ギャ	ぎゅ gyu ギュ	ぎょ gyo ギョ
ざ za ザ	じ ji ジ	ず zu ズ	ぜ ze ゼ	ぞ zo ゾ	じゃ ja ジャ	じゅ ju ジュ	じょ jo ジョ
だ da ダ	ぢ ji ヂ	づ zu ヅ	で de デ	ど do ド	ぢゃ ja ヂャ	ぢゅ ju ヂュ	ぢょ jo ヂョ
ば ba バ	び bi ビ	ぶ bu ブ	べ be ベ	ぼ bo ボ	びゃ bya ビャ	びゅ byu ビュ	びょ byo ビョ
"P" sērija					"P" salikteņi
ぱ pa パ	ぴ pi ピ	ぷ pu プ	ぺ pe ペ	ぽ po ポ	ぴゃ pya ピャ	ぴゅ pyu ピュ	ぴょ pyo ピョ

wo bieži vien izrunā gandrīz kā o.
ya, yu un yo latviski attiecīgi būtu ja, ju un jo; ni parasti izrunā kā ņi, za, zu, ze un zo skaņa z ir apmēram pa vidu starp z un dz. Latviešu valodā šos parasti pieraksta kā dz.
shi, chi un tsu varētu pierakstīt arī kā ši, či un cu. Attiecīgās kombinācijas (sha, shu, utt) arī attiecīgi.
wi un we mūsdienās tikpat kā vair nelieto (tur, kur tie ir, tos izrunā gandrīz kā i un e, attiecīgi).
n ir vienīgais atsevišķais līdzskanis un var tikt izrunāts arī kā m, japāņu valodā vārdi nevar sākties ar ん vai ン.
ji un zu var pierakstīt divos veidos, parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot shi un su. ja, ju un jo arī ir iespējami divi varianti, tur arī parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot shi.
Ar mazo tsu var dubultot līdzskani (にっさん - nissan).
Japāņu valodā neizšķir starp R un L, parasti pieraksta kā R, lai arī izrunāt to var tik pat labi kā L.
Dažreiz ha izrunā, kā wa (lietojot kā saikli un atsevišķos vārdos) un he (kā saikli) - kā e.

[izmainīt šo sadaļu] Transkripcija uz kirilicu

ひらがな - kirilica - カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas)					Salikteņu skaņas
あ а ア	い и/й イ	う у ウ	え э エ	お о オ	(ゃ я ャ)	(ゅ ю ュ)	(ょ ё ョ)
か ка カ	き ки キ	く ку ク	け кэ ケ	こ ко コ	きゃ кя キャ	きゅ кю キュ	きょ кё キョ
さ са サ	し си シ	す су ス	せ сэ セ	そ со ソ	しゃ ся シャ	しゅ сю シュ	しょ сё ショ
た та タ	ち ти チ	つ цу ツ	て тэ テ	と тэ ト	ちゃ тя チャ	ちゅ тю チュ	ちょ тё チョ
な на ナ	に ни ニ	ぬ ну ヌ	ね нэ ネ	の но ノ	にゃ ня ニャ	にゅ ню ニュ	にょ нё ニョ
は ха ハ	ひ хи ヒ	ふ фу フ	へ хэ ヘ	ほ хо ホ	ひゃ хя ヒャ	ひゅ хю ヒュ	ひょ хё ヒョ
ま ма マ	み ми ミ	む му ム	め мэ メ	も мо モ	みゃ мя ミャ	みゅ мю ミュ	みょ мё ミョ
や я ヤ		ゆ ю ユ		よ ё ヨ
ら ра ラ	り ри リ	る ру ル	れ рэ レ	ろ ро ロ	りゃ ря リャ	りゅ рю リュ	りょ рё リョ
わ ва ワ	ゐ и/й ヰ		ゑ э ヱ	を о ヲ
				ん н/м ン
Balsīgie līdzskaņi					Balsīgo līdzskaņu salikteņi
が га ガ	ぎ ги ギ	ぐ гу グ	げ гэ ゲ	ご го ゴ	ぎゃ гя ギャ	ぎゅ гю ギュ	ぎょ гё ギョ
ざ дза ザ	じ дзи ジ	ず дзу ズ	ぜ дзэ ゼ	ぞ дзо ゾ	じゃ дзя ジャ	じゅ дзю ジュ	じょ дзё ジョ
だ да ダ	ぢ дзи ヂ	づ дзу ヅ	で дэ デ	ど до ド	ぢゃ дзя ヂャ	ぢゅ дзю ヂュ	ぢょ дзё ヂョ
ば ба バ	び би ビ	ぶ бу ブ	べ бэ ベ	ぼ бо ボ	びゃ бя ビャ	びゅ бю ビュ	びょ бё ビョ
"P" sērija					"P" salikteņi
ぱ па パ	ぴ пи ピ	ぷ пу プ	ぺ пэ ペ	ぽ по ポ	ぴゃ пя ピャ	ぴゅ пю ピュ	ぴょ пё ピョ

Galvenā šīs transliterācijas nozīme ir tā, ka lielākā daļa japāņu valodas vārdu un ģeogrāfisko nosaukumu latviešu valodā ir nonākuši caur krievu valodu, kur lieto šo shēmu.

[izmainīt šo sadaļu] Katakana

Katakanā parasti pieraksta svešvārdus un vārdus kurus vajag izcelt.

Garos patskaņus katakanā parasti iegūst lietojot simbolu ー.

Lai apzīmētu skaņas, kas ir sastopamas citās valodās, te ir daži papildu simboli un kombinācijas.


			イェ ye
	ウィ wi		ウェ we	ウォ wo
(ヷ) va	(ヸ) vi	ヴ vu	(ヹ) ve	(ヺ) vo
ヴァ va	ヴィ vi	ヴ vu	ヴェ ve	ヴォ vo	ヴャ vya	ヴュ vyu	ヴョ vyo
			シェ she
			ジェ je
			チェ che
	ティ ti	トゥ tu				テュ tyu
	ディ di	ドゥ du				デュ dyu
ツァ tsa	ツィ tsi		ツェ tse	ツォ tso
ファ fa	フィ fi		フェ fe	フォ fo		フュ fyu

[izmainīt šo sadaļu] Hiragana

Hiraganā parasti pieraksta japāņu valodas vārdus, vārdu galotnes (pie hieroglifiem) un palīgvārdus.

Garos patskaņus hiraganā parasti iegūst pieliekot klāt vēl vienu tādu pašu patskani (a, i, u, e un o), vai, dažreiz lai iegūtu ō - おう (ou) un ē - えい (ei).

[izmainīt šo sadaļu] Kanji (hieroglifi)

Ar tiem parasti pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Jebkuru japāņu valodas vārdu var pierakstīt kanā, lielākajai daļa vārdu ir arī kanji forma, bet ne visiem. Vienai un tai pašai izrunai (kas atbilst vienam un tam pašam kanas pierakstam (ar nelieliem izņēmumiem)) var būt liels daudzums nozīmju, kuras atbilst dažādiem hieroglifiem. Hieroglifus lieto lai nebūtu tik daudz jāpaļaujas uz kontekstu, lai noteiktu, kas ir domāts. Hieroglifiem bieži vien ir iespējamas vairākas izrunas, parasti tās ir atkarīgas no konteksta. Izšķir ķīniešu izcelsmes izrunas (on yomi)(音読み）un japāņu izcelsmes izrunas (kun yomi)(訓読み). Vārdos, kas satur vairākus hieroglifus pēc kārtas, parasti lieto on yomi, vārdos, kas satur vienu pašu hieroglifu vai hieroglifu un kanu, parasti lieto kun yomi. Ir iespējami arī izņēmumi. Lai norādītu paredzēto izrunu, dažkārt lieto furiganu, tas ir kana virs hieroglifiem. Kautko līdzīgu lieto arī ķīniešu valodā, tikai tur parasti lieto latīņu alfabēta burtus (pinyin).

Piem. vārdu "es" var pierakstīt: kanji (私), hiraganā (わたし), katakanā (ワタシ) vai romaji (watashi).