Hlorbenzols
Vikipēdijas raksts
Hlorbenzols | |
---|---|
Hlorbenzola struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | C6H5Cl |
Molmasa: | 112,56 g/mol |
Blīvums: | 1110 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 228 K (-45°C) |
Viršanas temperatūra: | 404 K (131°C) |
Hlorbenzols (C6H5Cl) ir bezkrāsains, degošs šķidrums, kuru var iegūt no fenola un fosfora pentahlorīda. Tas ir daudzu hloru saturošo pesticīdu (arī DDT) izejviela. Hlorbenzolu lieto arī par šķīdinātāju.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Hlorbenzolu var iegūt, fenolam reaģējot ar fosfora pentahlorīdu:
- C6H5OH + PCl5 → C6H5Cl + POCl3 + HCl
Reakcijā var veidoties arī citi blakusprodukti. Šādā veidā hlorbenzols pirmo reizi tika iegūts 1851. gadā.
Rūpnieciski hlorbenzolu ražo, hlorējot benzolu ar hloru Luisa skābes (parasti dzelzs hlorīds FeCl3) klātienē:
- C6H6 + Cl2 → C6H5Cl + HCl
Tā kā hlors ir elektronegatīvs, hlorbenzols ir visai inerts reakcijās ar elektrofiliem (hloru), tapēc šajā reakcijā veidojas maz blakusproduktu. Nozīmīgākais blakusprodukts ir para-dihlorbenzols (1,4-dihlorbenzols).
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Hlorbenzols ir tipisks aromātiskais halogēnogļūdeņradis.
- C6H5Cl + NaOH → C6H5OH + NaCl
Šo metodi kādu laiku lietoja fenola ražošanai.
Svarīgākie halogēnogļūdeņraži | |
---|---|
Hlormetāns | Jodmetāns | Metilēnhlorīds | Hloroforms | Bromoforms | Jodoforms | Tetrahlorogleklis | Dihloretāns | Vinilhlorīds | Hlorbenzols |