Vinilhlorīds
Vikipēdijas raksts
Vinilhlorīds | |
---|---|
Vinilhlorīda struktūrformula un molekulas modelis |
|
Ķīmiskā formula: | CH2=CHCl |
Molmasa: | 62,5 g/mol |
Blīvums: | šķidrā fāze 910 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 119 K (-154°C) |
Viršanas temperatūra: | 259 K (-13°C) |
Vinilhlorīds (hloretilēns, hloretēns, CH2=CHCl) ir bezkrāsaina, relatīvi viegli sašķidrināma gāze. Tas ir vienkāršākais nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Vinilhlorīdu iegūst, hlorējot etilēnu. Reakcijas gaitā rodas dihloretāns, kurš lielā temperatūrā un spiedienā sadalās par vinilhlorīdu un hlorūdeņradi.
Vinilhlorīdu iespējams iegūt arī tiešā veidā no acetilēna un sālsskābes dzīvsudraba sāļu klātienē:
- CH≡CH + HCl → CH2=CHCl
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Vinilhlorīdu lieto svarīga polimēra - polivinilhlorīda iegūšanai, jo vinilhlorīds viegli polimerizējas, tāpat kā visi citi savienojumi, kas satur vinilgrupu CH2=CH— . No vinilhlorīda iegūst arī daudzus citus hlorētos ogļūdeņražus.
Svarīgākie halogēnogļūdeņraži | |
---|---|
Hlormetāns | Jodmetāns | Metilēnhlorīds | Hloroforms | Bromoforms | Jodoforms | Tetrahlorogleklis | Dihloretāns | Vinilhlorīds | Hlorbenzols |