Hlors
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums, simbols, numurs | Hlors, Cl, 17 |
| Atommasa | 35,453 g/mol |
| Blīvums | 3.214 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 171,6 K (-101,5°C) |
| Vārīšanās temperatūra | 239,11 K (-34,04°C) |
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17. Hlors ir halogēns. Brīvā veidā hlors ir toksiska, korozīva, relatīvi viegli sašķidrināma gāze, kas sastāv no divatomu molekulām Cl2. Brīvā veidā dabā hlors ir sastopams dažās vulkāniskajās gāzēs. Savienojumu veidā hlors ir sastopams galvenokārt hlorūdeņražskābes (sālsskābes) sāļu (hlorīdu) veidā, gan nogulumos cietā veidā, gan arī izšķīduši jūras ūdenī. Hloram ir iespējamas oksidācijas pakāpes no -1 (hlorīdos) līdz +7 (perhlorātos). Hlors ir tipisks nemetāls. Pozitīvas oksidācijas pakāpes hloram ir galvenokārt savienojumos ar skābekli un fluoru.
[izmainīt šo sadaļu] Hlora savienojumi ar skābekli.
Savienojumi, kur hlora vērtība ir mazāka par +5, parasti ir visai nestabili un ātri sadalās. (Hlorapskābe, hlorpaskābe un to sāļi). Hlorskābe (HClO3) un perhlorskābe (HClO4), un to sāļi ir stabilāki un paši nesabrūk. Tos lieto par oksidētājiem raķešdegvielās un sprāgstvielās.
