Hieronīms Boss

Vikipēdijas raksts

Triptiha "Pasaulīgo baudu dārzs" labējais panelis, kurā attēlota elle

Hieronīms Boss (Hieronymus Bosch, * 1450. gadā Hertogenbosā, † 1516. gada augustā Hertogenbosā), īstajā vārdā Hieronīms van Ākens (Hieronymus van Aken), bija nozīmīgs holandiešu XV-XVI gs. gleznotājs. Starp viņa pazīstamākajiem darbiem minami triptihi "Pasaulīgo baudu dārzs" (1466) un "Siena vezums" (1500-1515). Uzskata, ka no Bosa būtiski ietekmējušies XX gs. sirreālisti.

Bosa gleznām raksturīgas sīkas detaļas, drosmīgas un kontrastainas krāsas, groteska, liels daudzums simbolu, sirreāli tēli, izteikta oriģinalitāte. Daudzos viņa darbos attēloti dēmoni, pa pusei cilvēki un pa pusei dzīvnieki u.tml. fantastiski radījumi.

No Bosa ietekmējās, piemēram, Pīters Brēgels Vecākais, kurš līdzīgā stilā radīja vairākas gleznas, tostarp darbu "Nāves triumfs" (1562).

Kopumā Bosam piedēvē aptuveni 25 gleznas un 8 zīmējumus. Spānijas karalis Filips II pēc Bosa nāves iegādājās vairākas viņa gleznas, kas tagad atrodas Prado muzejā Madridē (tostarp triptihs "Pasaulīgo baudu dārzs").

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Boss dzimis holandiešu un vācu mākslinieku ģimenē (viņa dzimta nāca no Vācijas pilsētas Ākenas). Lielāko daļu dzīves viņš pavadīja Hertogenbosā ('s-Hertogenbosch), pilsētā mūsdienu Nīderlandes dienviddaļā. 1463. gadā milzīgā ugunsgrēkā pilsētā nodega aptuveni 4000 mājas, kam, iespējams, bija zināma ietekme uz Bosa vēlāko daiļradi.

Saskaņā ar mākslinieku ģildes noteikumiem pēc tēva nāves viņa uzvārdā drīkstēja saukties tikai vecākais dēls, tāpēc Boss pieņēma savas dzimtās pilsētas vārdu, paralēli latīniskojot arī savu kristāmvārdu (viņš sāka parakstīties kā Hieronymus, nevis Jeroen). 1463. gadā viņš jau lietoja šo vārdu.

1480. gadā Boss apprecēja Aleitu van der Mervennu (Aleyt van der Mervenne), kas nāca no augstmaņu dzimtas.

1488. gadā Boss iestājās Mūsu Jaunavas brālībā, konservatīvā reliģiskā grupā, kurai bija visai liela ietekme un prestižs.

[izmainīt šo sadaļu] Darbi (nepilnīgs uzskaitījums)

"Ārprāta akmens izņemšana (muļķības dziedināšana)" (1475-1480; atrodas Prado muzejā Madridē)
"Ecce Homo" (1475-1480; atrodas Štēdeles muzejā Frankfurtē)
"Burvju mākslinieks" (1475-1480; atrodas Senžermēnas (St.-Germain-en-Laye) municipālajā muzejā)
"Pastarā tiesa" (pēc 1482. gada; atrodas Vīnes Mākslas akadēmijā)
"Septiņi nāves grēki" (aptuveni 1480.-1485. g.; atrodas Prado muzejā Madridē)
"Muļķu kuģis" (triptiha daļa, apm. 1500. g.; atrodas Luvrā Parīzē)
"Siena vezums" (triptihs, apm. 1500. g.; kopijas atrodas Prado muzejā un Eskoriālā)
"Svētā Antonija kārdināšana" (1505/6; atrodas Nacionālajā senās mākslas muzejā Lisabonā)
"Pasaulīgo baudu dārzs" (triptihs, apm. 1500.-1510. g.; atrodas Prado muzejā Madridē, kreisā paneļa kopija arī Eskoriālā)
"Kristus nes krustu" (1515/16; atrodas Mākslas muzejā Ģentē, cita versija – Mākslas vēstures muzejā Vīnē, vēl cita – Karaliskajā pilī Madridē)