Francs fon Štuks

Vikipēdijas raksts

Francs fon Štuks (Franz von Stuck, * 1863.g. 23. februārī Tetenveizā Bavārijā, † 1928.g. 30. augustā Minhenē) bija vācu gleznotājs un skulptors, simbolisma pārstāvis.

Francs fon Štuks dzimis Tetenveizas ciemā dzirnavnieka ģimenē. Mācījies arodskolā Pasavā (1875-1877), tad Minhenes Mākslas skolā (1878-1881), līdz uzsācis studijas Minhenes Mākslas akadēmijā, kur pievērsies netradicionālu, jaunu tehniku un izteiksmes līdzekļu meklējumiem. Šajā laikā Štuks piedalījies dažādu grāmatu ilustrēšanā; pirmos nopietnos panākumus viņš guvis ar ilustrācijām humoristiskajam nedēļas izdevumam Fliegenden Blättern ("Lidojošās lapiņas"). Kā gleznotājs Štuks atzinību guvis ar gleznu "Paradīzes sargs" (Der Wächter des Paradieses, 1889), par kuru Minhenes Stikla pils ikgadējā izstādē saņēma zelta medaļu.

Štuks bijis viens no Minhenes secesijas dibinātājiem (1892.g.). No 1895.g. Štuks bijis Minhenes Mākslas akadēmijas profesors (pasniedzis arī Vasīlijam Kandinskim un Paulam Klē); 1906.g. viņš iecelts dižciltīgo kārtā.

Francs fon Štuks ietekmējies no Arnolda Bēklina, arī no citiem simbolisma pārstāvjiem, kā arī no Prerafaelītu brālības māksliniekiem. Viņa darbiem raksturīgi mitoloģiski, erotiski, arī kristietības motīvi un tēmas. Viņa pazīstamākie darbi ir gleznas "Sfinksa" (Die Sphinx, 1889), "Lucifers" (Luzifer, 1890), "Grēks" (Die Sünde, 1893), "Karš" (Der Krieg, 1894), "Sīzifs" (Sisyphus, 1920), "Judīte un Holoferns" (Judith und Holofernes, 1926), statuja "Karojošā amazone" (Kämpfende Amazone , 1897) u.c.