Ernsts Johans Bīrons
Vikipēdijas raksts
 |
|
| Valda |
13.07.1737.-16.04.1762. |
| Kronēšana | 13.07.1737. |
| Sieva | Benigna Gotlība fon Trota-Treidena |
| Bērni |
|
| Dzimta | Bīronu dzimta |
| Tēvs | Karls fon Bīrens |
| Māte | Katrīna Hedviga fon der Rāba-Tīlena |
| Dzimis | 23.11.1690. Kalnciema muižā |
| Miris | 28.12.1772. Jelgavas pilī |
Ernsts Johans Bīrons (Ernst Johann von Biron 1690.-1772.) – baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē.
Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Tā kā Ernsta vārds nav ierakstīts universitātes matrikulā, acīmredzot bijis brīvklausītājs.
Manšteins (kr. Манштейн, Кристоф Герман, 1711.-1757.) savos memuāros apgalvo, ka 1714. gadā Ernsts esot centies kļūt par carēviča Alekseja sievas princeses Sofijas Šarlotes galma kambarkungu, taču esot ar kaunu noraidīts. Citu pierādījumu šim apgalvojumam nav, pie tam tas ir visai maz ticams, jo uz šādiem posteņiem nepieteicās, bet kandidātus uzaicināja.
Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā. Literatūrā plaši izplatīts stāsts, ka 1718. gada 12. februārī (pēc citiem avotiem 1719. vai pat 1723. gadā) virsmeistars Pjotrs Bestuževs (kr. Бестужев, Пётр Михайлович) esot bijis apslimis, un savā vietā pie hercogienes aizsūtījis ar dokumentiem Ernstu Bīronu, kurš atraitnei tik ļoti iepaticies, ka tā viņu norīkojusi būt savā tuvumā, ieceļot jauno muižnieku par galma kambarkungu. Bijis arī muižas pārvaldnieks Vircavā (viņa vēstules 1721. gadā Bestuževam liecina par spēju apdomāt vairākas problēmas vienlaikus, nepalaižot garām sīkumus, t.i. īpašība, kas viņam lieti noderēja vēlākos gados, vadot impēriju).
Ar 1719. gadu Ernsta dzīvē saistās visai nepatīkams gadījums, par kuru labprāt vēlāk tenkoja viņa politiskie ienaidnieki. Dienesta darīšanās Bīrons devās uz Kenigsbergu, kur iesaistījās kautiņā, kā rezultātā viens cilvēks mira, bet viņu arestēja par slepkavību un piesprieda sodu 700 reihstāleru apmērā vai 3 gadus cietumā. Lietas patiesie apstākļi nav zināmi, taču pats fakts ir neapstrīdams, par ko liecina Bīrona vēstule (11.10.1719.) un lūgums (1725.) starpniekam palīdzēt vērsties pie Prūsijas karaļa Fridriha I ar lūgumu anulēt piespriesto sodu.
1722. gadā viņš saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu. 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā, bet 1724. gada 15. februārī piedzimst viņu pirmais dēls Pēteris. Daudzās vēstules sievai, kuras Ernsts rakstīja no Maskavas, Pēterburgas un Rīgas liecina, ka viņš patiesi bija pieķēries savai laulātajai draudzenei: uzrunas tonis vēstulēs ir daudz maigāks, nekā prasīja tā laika pieklājības normas.
1725. gadā Bīrons ieradās uz imperatores Katrīnas I kronēšanas ceremoniju, kura iecēla viņu par hercogienes Annas kambarkungu, bet 1727. gadā viņš kļuva par hercogienes galma virsmeistaru un neaizvietojamu palīgu.
1727. gada 23. jūnijā Bīronu ģimenē piedzima meita Hedviga Elizabete, bet 1728. gada 11. oktobrī, - dēls Karls Ernsts.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve Krievijas impērijā
Hercogienei Annai kāpjot Krievijas impērijas tronī, viņš pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Krievijas impērijā, kur kļuva par imperatores favorītiem, ar milzīgu ietekmi impērijas politikā. 23. martā Bīrons kļuva par imperatores kambarkungu. 9. maijā saņēma Sv. Aleksandra Ņevska ordeni, bet 10. maijā - Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans Bīrons saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu (un beidzot tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā).
1734. gadā Bīrons nopērk arī Vartenbergas īpašumu Silēzijā. Šajā pašā gadā Žečpospoļitas karalis Augusts III slepeni piedāvāja nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārtoja arī 1736. gadā. 1737. gada 4. maijā Dancigā mira pēdējas Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands. 22. jūnijā Ernsts Johans Kurzemes muižnieku konferencē tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Žečpospoļitas Seims apstiprina vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas.
Kopš 1736. gada Ernsta Bīrons ļoti lielu uzmanību pievērsa pils celtniecībai pie Bauskas Rundālē, kā arī Mītavas pils (no 1738.) celtniecībai, par ko liecina visai plašā un dažbrīd skarbā sarakste ar arhitektu Rastrelli, apspriežot piļu plānus, izskatu un celtniecības gaitu.
[izmainīt šo sadaļu] Troņa zaudēšana
1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) nomira imperatore Anna, pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par Krievijas reģentu mazgadīgā Joana VI laikā (kas deva 600 000 rubļu ienākuma gadā). Taču jau 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju. No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā. 1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no troņa.
Līdz 1758 gada rudenim Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja Kurzemes bruņniecības padome, izvēršot aktīvu diplomātisko cīņu ik pa laikam (1748., 1755., 1758.) sūtot delegācijas uz Krievijas impēriju un lūdzot atbrīvot savu hercogu. 1758. gada 16. novembrī Žečpospoļitas karalis Augusts III parakstīja diplomu par investūru uz Kurzemes un Zemgales hercoga troni savam dēlam, Saksijas princim Karlam Kristianam Jozefam (kurš ieradās hercogistē nākamā gada 12. februārī).
[izmainīt šo sadaļu] Troņa atgūšana
1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, taču hercogam nācās apmesties uz dzīvi Rīgā, jo Mītavā priekšā bija hercogs Karls. Tikai pēc pusgada, 1763. gada 22. janvārī Bīrons svinīgi ieradās Mītavā. 23. aprīlī divvaldība beidzās – atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Karls atstāja Mītavu. 22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja uzticību Ernstam Johanam
1764. gada 32 decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim (1765. gada 3 janvārī saņemot diplomu par investūru). 1768. gada rudenī Ernsts Johans pārcieta infarktu, kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa.
1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mirst Jelgavas pilī no otra infarkta.
[izmainīt šo sadaļu] Ģerbonis
1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par heraldiku grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. Rundāles pils muzejs, 1992.
- Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
- Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856
- Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)
- Bīronu dzimta un Ernsta Johana Bīrona biogrāfija (krievu val.)
- K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)
| Priekštecis: Ferdinands Ketlers (kā aizbildnis) |
Kurzemes hercogs 1737.-1741. |
Pēctecis: Ludvigs Ernests |
| Priekštecis: Kārlis Kristians Jozefs |
Kurzemes hercogs 1763.-1769. |
Pēctecis: Pēteris Bīrons |
