Džons Meinards Keinss

Vikipēdijas raksts

Džons Meinards Keinss John Maynard Keynes

Personīgā informācija
Dzimis	1883. gada 5. jūnijā Kembridža, Kembridžšīra, Apvienotā Karaliste
Miris	1946. gada 21. aprīlī Tiltona, Īstsaseksa, Apvienotā Karaliste
Pilsonība	Apvienotā Karaliste
Tautība	anglis

Zinātniskā darbība
Zinātne	ekonomika
Darba vietas	Kembridžas universitāte, Lielbritānijas valdības konsultants
Alma mater	Kembridžas universitāte
Pasniedzēji	Artūrs Pigū, Alfrēds Māršals
Sasniegumi, atklājumi	makroekonomika, keinsisms

Džons Meinards Keinss, Pirmais barons Keinss (angļu: John Maynard Keynes, 1st Baron Keynes, dzimis 1883. gada 5. jūnijā, miris 1946. gada 21. aprīlī) - britu ekonomists, kura ideju kopums, saukts par keinsismu, ievērojami ietekmējusi mūsdienu ekonomikas teorijas un daudzu valdību fiskālo politiku. Viens no mūsdienu makroekonomikas dibinātājiem. Keinss aizstāvēja aktīvu valsts iejaukšanos ekonomikā caur nodokļu un monetāro politiku, lai regulētu valsts stāvokli dažādu ekonomiko ciklu posmu laikā.

Keinss dzimis 1883. gadā, Kembridžā, pazīstama ekonomista Džona Nevila Keinsa un rakstnieces Florensas Ada Keinsas (dzim. Brauna) ģimenē. Džona jaunākais brālis Džefrijs vēlāk kļuva par ievērojamu ārstu, bet jaunākā māsa Margareta apprecējās fiziologu, Noebela prēmijas laureātu Arčibaldu Hilu.

Pabeidzis prestižo Ītonas koledžu, 1902. gadā Keinss iestājās Kembridžas universitātē, kur iesākumā studēja matemātiku, bet vēlāk pievērsās ekonomikai. 1905. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 1908. gadā - maģistra grādu. Šajā laikā Keinss iekļāvās Blūmsberijas grupā.

Pēc Kembridžas universitātes beigšanas Keinss palika strādāt Kembridžā, kā arī iesaistījās dažādu valsts iestāžu konsultēšanā. 1. pasaules karā bija Lielbritānijas Finanču ministrijas konsultants, un kā Finanču ministrijas pārstāvis piedalījās Parīzes miera konferencē. Konferences iespaidā viņš 1919. gadā publicēja darbu The Economic Consequences of the Peace (Miera ekonomiskās konsekvences), kurā proponēja, ka pārāk bargi miera noteikumi Vācijai novedīs pie jauna konflikta. 1921. gadā viņš publicēja darbu varbūtības teorijā - Treatise on Probability (Traktāts par varbūtību). Visbeidzot 1936. gadā iznāca Keinsa visslavenākais sacerējums - Vispārējā nodarbinātības teorija, procenti un nauda (General Theory of Employment, Interest and Money), kurā tika aprakstīti keinsisma ekonomiskie principi.

2. pasaules kara beigu posmā Keinss bija viens no ietekmīgākajiem ekonomistiem, un bija viens no Bretonvudas sistēmas autoriem. Miris ar infarktu 1946. gadā.

Privātajā dzīvē jaunībā Keinss bija homoseksuāls, tomēr 1918. gadā apprecējās ar krievu izcelsmes baletdejotāju Lidiju Lopuhovu.

Keinsa uzskatu redzamākie kritiķi bija Frīdrihs Hajeks, kā arī ekonomikas Čikāgas skola un tās redzamākais pārstāvis Miltons Frīdmans.