Autotanku brigāde (Latvija)

Vikipēdijas raksts

Autotanku brigāde ietilpa Tehniskajā divīzijā. Pirms 1940. gada 1. marta to sauca par autotanku pulku. Brigāde bija izvietota Rīgā, Pulka sētā (tagadējā Pulka ielā), kur joprojām ir apskatāms neliels piemineklis "Bruņu mašīna" (uzstādīts 1939. gadā), un viena rota atradās arī Daugavpilī, tuvumā plānotajai aizsardzības līnijai pret iespējamo PSRS iebrukumu. Pēc 1939. gada brigādes štābs pārcēlās uz Cēsīm. Brigādi komandēja ģenerālis Oto Grosbarts, kurš bija arī spēkratu dienesta priekšnieks, lai gan 1929. gadā īsu laiku to komandēja arī Jānis Kaļķis. 1940.gada 29. februārī, ar Valsts prezidenta pavēli, pulkvedi Oto Grosbartu paaugstināja par ģenerāli.^[1] 1940. gada pavasarī, pārceļot brigādes štābu uz Cēsīm, par tā priekšnieku iecēla pulkvedi Jāni Kaļķi. Autotanku brigāde beidza pastāvēt 1940. gada jūlijā. 1939. gada 1. septembrī pulkā bija 35 virsnieki, 274 instruktori, 515 kareivji, 21 brīva līguma darbinieks. Kaujas sastāvā bija 27 tanki, 6 bruņuautomobiļi, 30 transporta un 10 pasažieru automobiļi, 15 motocikli. ^[2] Ugunsspēks bija vismaz 35 ložmetēji, 2 patšautenes un 10 lielgabali.^[3]

Satura rādītājs 1 Pulka vēsture 1.1 Bruņoto spēkratu vienību pirmsākumi 1.2 Bruņotie automobiļi Bermontiādes laikā 1.3 Latgales atbrīvošanas kaujas 2 Iedalījums 3 Bruņojumā esošā tehnika 3.1 Tanki 3.2 Bruņu automobiļi 3.3 Smagie automobiļi 3.4 Vieglie automobiļi 3.5 Motocikli 4 Formas tērps 5 Galerija 6 Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Pulka vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Bruņoto spēkratu vienību pirmsākumi

Latviešu karaspēka vienībās pirmie bruņotie automobiļi figurēja 1919. gada Padomju Latvijas armijā. Tajā bija izveidota neliela bruņoto automobiļu nodaļa komandiera Kaugura vadībā. 1. latviešu padomju divīzijas bruņu mašīnu nodaļā minēti bruņotie automobiļi Komūnists, Lāčplēsis un Imanta. Šo vienību nozīme kara darbībā bija niecīga, bruņu mašīnas bieži atradās remontā, tām trūka rezerves daļu. Padomju Latvijas armijai 1919. gada 22. maijā pametot Rīgu, tur palika vairāki padomju bruņu automobiļi, kurus pārņēma Baltijas landesvērs. Latvijas armija kavēja šo automobiļu izmantošanu vācu uzbrukumā igauņu un ziemeļlatviešu karaspēkam Cēsu kaujās. Pēc vācu sakāves Latvijas armija šos bruņotos automobiļus pārņēma savā rīcībā.

1919. gada jūnijā bruņotie automobiļi Lāčplēsis un Zemgalietis atbalstīja Latvijas armiju cīņā pret lieliniekiem Krustpils un Līvānu apvidū.

1919. gada 14. jūlijā kapteiņa Oto Grosbarta vadībā izveidoja Bruņoto divizionu, kurā ietilpa bruņotie vilcieni, automobiļi un vēlāk arī tanki. 14. augustā izveidoja arī atsevišķu Auto-motociklistu rotu. Bruņotos automobiļus sadalīja 1. un 2. bruņoto automobiļu nodaļā.^[4] Sinī laikā Latvijas armijā bija jau četri bruņotie automobiļi:

• Sheffield-Simplex Imanta (1)
• Putilov-Garford M1916 Kurzemnieks un Lāčplēsis (2)
• 2.sērijas Austin Zemgalietis (1)

[izmainīt šo sadaļu] Bruņotie automobiļi Bermontiādes laikā

1919. gada oktobrī un novembrī bruņotie automobiļi Lāčplēsis, Kurzemnieks un Imanta sekmīgi piedalījās cīņās pret bermontiešiem Jelgavas un Kalnciema šosejas rajonā, Smārdē un Tukuma rajonā un sabojāja 3 ienaidnieka bruņotos vilcienus. 8. oktobrī gāja bojā bruņu auto Lāčplēsis. 21. novembrī gūstā saņēma 2 vācu bruņotos automobiļus Max un "Moritz".^[5]

[izmainīt šo sadaļu] Latgales atbrīvošanas kaujas

1920. gada 1. februārī Latvijas armijā bija jau 8 bruņotie automobiļi. Kaujās pret Padomju Krievijas kaŗaspēku sekmīgi piedalījās bruņotie automobiļi Tālivaldis, Staburags, Zemgalietis un Kurzemnieks. Kara beigās izveidoja arī Tanku bataljonu, kurā iedalīja 2 angļu smagos Mark V un 3 vidējos angļu Mark B tipa tankus. Tos Latvijas valdība iegādājos no Lielbritānijas un uz Latviju tos pārveda no krievu ģenerāļa Nikolaja Judeniča Ziemeļrietumu armijas. Tanku bataljons sargāja Latvijas dienvidaustrumu robežas pret iespējamām krievu, poļu un lietuviešu akcijām.^[6]

[izmainīt šo sadaļu] Iedalījums

• Bruņuautomobiļu rota - 3 vadi
• 1. tanku rota - 3 vadi
• 2. tanku rota - 3 vadi
• Daugavpils (3.) tanku rota - 3 vadi
• Autotransporta rota - 2 vadi
• Instruktoru rota - 2 vadi

Bruņuautomobiļu vadu veidoja divas bruņumašīnas. Tās iedalīja pēc apbruņojuma: smago bruņumašīnu vads un vieglo bruņumašīnu vadi. Smagās bruņumašīnas bija bruņotas ar lielgabalu un to skaits Latvijas armijā bija neliels, tikai divas. Tādas bija Kurzemnieks un Viesturs. Komandiera vadā ietilpa mašīnas Staburags un Sargs. Bruņoto auto rotā bija 6 virsnieki un vismaz 20 ložmetējnieki — mechaniķi, 6 bruņotie automobiļi ar 2 lielgabaliem, vismaz 10 ložmetējiem un vairākām patšautenēm.

1. tanku rotā bija 2 smagie, 1 vidējais un 6 vieglie tanki Fiat, kā arī 6 tanku pārvadātāji viegaljiem tankiem. Kopā 4 virsnieki, 25 spēkratu šofeŗi-instruktori, 2 lielgabali un 13 ložmetēji. 2. un 3. rotā bija kopā 18 Vickers vieglie tanki, 6 ar lielgabaliem un 12 ar ložmetējiem, 8 virsniekiem un 40 šofeŗiem — instruktoriem.

Instruktoru rotā bija 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori. Šīs rotas rīcībā bija vismaz 1 bruņotais automobilis, 1 smagais vai vidējais tanks, kā arī kāds vieglais Vickers tanks, jo pēc dažām ziņām Latvijas valdība Anglijā nopirka nevis 18, bet 20 tankus.

Autotransporta rotā bija 2 vadi — smago auto (12 Albion tipa mašīnas) un vieglo auto (18 Latvijā ražotie Ford-Vairogs), 3 virsnieki un 35 instruktori. ^[7]

[izmainīt šo sadaļu] Bruņojumā esošā tehnika

[izmainīt šo sadaļu] Tanki

• Mark V Composite "Ministru prezidents Ulmanis" un "Ģenerālis Balodis"(2)
• Medium Mark B "Latgalietis", "Vidzemnieks", "Ģenerālis Berts" (3)
• Fiat 3000 (6)
• Carden-Lloyd Mk. VI tanketes (1)
• Vickers Carden-Loyd 4 ton (ar ložmetējiem) (12)
• Vickers Carden-Loyd 4 ton (ar 42 mm lielgabalu) (6)
• T-26 (26)

Mk V Composite un Medium Mark B tankus Latvijas armija iegādājās 1920. gadā no Lielbritānijas. Jau trīsdesmito gadu sākumā šos tankus varēja uzskatīt par arhaismiem. 1926. gadā pasūtīja un 1927. gadā piegādāja Fiat 3000 (itāļu versija Renault FT-17 tankam) tankus. 1930. gadā Aizsargu organizācija iegādājās Carden-Loyd tanketi. 1936. gadā piegādāja pirmos 12 Vickers tankus. Tie bija aprīkoti ar vienu ložmetēju. Pārējos sešus, ar lielgabaliem aprīkotos tankus piegādāja tikai 1938. gadā. ^[8]Ar lielgabaliem tos aprīkoja pēc īpaša Latvijas armijas vadības pieprasījuma, jo faktiski šī modeļa tanki ar lielgabaliem aprīkoti netika. Viens no tiem vēl ir saglabājies, to var apskatīt Kubinkas tanku muzejā. ^[9] Šos Vickers Carden-Loyd tankus var uzskatīt modernākajiem tankiem Latvijas armijā tajā laikā, jo arī Fiat 3000, kuri faktiski bija I Pasaules kara beigu ražojums varēja uzskatīt par morāli novecojušiem, lai gan itāļi tos vēl izmantoja 1944. gadā. Pēc t.s. 1939. gada palīdzības pakta noslēgšanas, armijas vadība nekavējoties sāka iepirkt kara tehniku no PSRS, jo citās Eiropas valstīs tas vairs nebija iespējams. Latvijas valdība bija paredzējusi tērēt lielus līdzekļus šiem pirkumiem, kuru skaitā bija gan vieglie tanki T-26, gan bruņotie vilcēji STZ Komsomolec un rezerves daļas. 1940. gada martā Latvijā nonāca pirmā partija ar T-26 tankiem, taču tiem tika atsūtīta nepareiza munīcija, līdz ar to tie bija faktiski kaujai nederīgi. Latvijas armijas vadība informēja par kļūdu padomju pusi, taču tā vilcinājās atbildēt.

[izmainīt šo sadaļu] Bruņu automobiļi

1919. gadā Latvijas armija, kā trofejas ieguva astoņus bruņuautomobiļus: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs" (bij.,"Titanic"), "Pērkons" (bij."Max") un "Tālivaldis" (bij.Moritz"). 1926. gada 25. septembrī Latvijas Republikas Auto Klubs pulkam dāvināja bruņoto automobili Sargs uz smagā automobiļa Fiat šasijas. 1940. gadā pirms okupācijas Latvijas armijas rīcībā bija 7 brņuautomobiļi:

• Putilov-Garford M1916 "Kurzemnieks"
• Pierce-Arrow "Viesturs"
• Austin (2.sērijas) "Zemgalietis"
• Sheffield-Simplex "Imanta"
• Ižoras Fiat "Staburags"
• Fiat-Beardmore "Sargs"
• Fiat "A-7" (jauno kadru apmācībai)

30-to gadu beigās a/s "Vairogs" pārbūvēja bruņumašīnas "Imanta" un "Staburags" uz Ford V-8 šasijas bāzes. Bruņumašīnu "Zemgalietis" pārbūvēja Jelgavas Jauno tehniķu stacijā uz tādas pašas Ford šasijas izmantojot arī vecā Austin detaļas.

[izmainīt šo sadaļu] Smagie automobiļi

• Ford-Vairogs V8 91 (35)
• Ford-Vairogs V8 91 (aprīkoti ar gāzes iekārtām) (2)
• Krupp L2H134 "Boxer" (32)
• Henschel-33G1 (19)
• Albion (12)

[izmainīt šo sadaļu] Vieglie automobiļi

• Ford-Vairogs Junior (18)

[izmainīt šo sadaļu] Motocikli

• BMW R 500 (bez blakusvāģiem) (7)
• BMW R 600 (ar blakusvāģiem) (10)

[izmainīt šo sadaļu] Formas tērps

Autotanku pulka ietērps no citu vienību formas tērpiem atšķīrās galvenokārt ar krāsu. Tāpat kā Aviācijas pulkā, arī Autotanku paulka formas tērps bija melns ar sarkanām zīmotnēm. Atšķiras iešuvju krāsa - Aviācijas pulkam tās bija zilas, bet Autotanku pulkā - sarkanas. Uz uzplečiem bija Autotanku pulka zīme - tanks un zobrats. Uz krūtīm nēsāja Autotanku pulka krūšu zīmi.^[10]

[izmainīt šo sadaļu] Galerija

Pats tālākais ir Mk V, pirmie divi ir Medium Mark B	Medium Mark B "Latgalietis"	Medium Mark B "Latgalietis"	Viens no ar 40mm lielgabalu bruņotajiem Vickers vieglajiem tankiem
Daimler-Krupp BAK Kw 14 "Max" Latvijas armijas bruņojumā	Daimler-Krupp Geschützwagen 14 "Max" Latvijas armijas bruņojumā	Latvijas armijas Daimler-Marienfelde Marienwagen II 20. gados.	Sheffield-Simplex "Imanta"
Sheffield-Simplex "Imanta"	Austin Mk.2 "Zemgalietis" 20-tie gadi	Austin Mk.2 "Zemgalietis"	Ižoras Pierce-Arrow "Viesturs"
Ižoras Pierce-Arrow "Viesturs"	Bruņuautomobīļi Ižoras Pierce-Arrow "Viesturs" un Ižoras FIAT 55 "Staburags"	Ižoras FIAT 55 "Staburags"	Ižoras FIAT "Staburags"
Fiat-Beardmore "Sargs"	Putilov-Garford "Lāčplēsis"	Putilov-Garford "Lāčplēsis". Kā trofeju ieguva Bermonta-Avalova armija nogalinot vadītāju. Pārējā apkalpe aizbēga.	Putilov-Garford "Kurzemnieks"
Putilov-Garford "Kurzemnieks" 20-tie gadi	Standarta 1939. gada Ford-Vairogs V8 91 kravas auto	Krupp artilērijas vilcēji	Heinschell kravas automobiļi parādē Rīgā 1939. gada novembrī

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

Latvijas Republikas Bruņotie Spēki (1918.-1940.)
1. Kurzemes kājnieku divīzija 2. Vidzemes kājnieku divīzija 3. Latgales kājnieku divīzija 4. Zemgales kājnieku divīzija 1. Liepājas kājnieku pulks 4. Valmieras kājnieku pulks 7. Siguldas kājnieku pulks 10. Aizputes kājnieku pulks 2. Ventspils kājnieku pulks 5. Cēsu kājnieku pulks 8. Daugavpils kājnieku pulks 11. Dobeles kājnieku pulks 3. Ventspils kājnieku pulks 6. Rīgas kājnieku pulks 9. Rēzeknes kājnieku pulks 12. Bauskas kājnieku pulks 13. Tukuma kājnieku pulks Kurzemes artilērijas pulks Vidzemes artilērijas pulks Latgales artilērijas pulks Zemgales artilērijas pulks Armijas štāba bataljons | 1. Jātnieku pulks | Aviācijas pulks | Kara flote | Kara skola | Robežsargu brigāde Tehniskā divīzija Atsevišķais artilērijas divizions Smagās artilērijas pulks Krasta artilērijas pulks Bruņoto vilcienu pulks Zenītartilērijas pulks Autotanku brigāde Sapieru pulks Sakaru bataljons