Tartu

Vikipēdijas raksts

Tartu
Tartu apriņķis

Iedzīvotāji (2004)

101 297

Citi nosaukumi

krievu - Юрьев (Jurjev), Дерпт (Derbt)
latviešu - Tērbata
somu - Tartto
vācu - Dorpat

Pilsēta

no 1224.g

Apriņķis

Tartu apriņķis

Mājaslapa

http://www.tartu.ee/

Koordinātes

58°22′49″N 26°43′21″E / 58.38028, 26.7225

Tartu universitātes ēka

Tartu (agrāk - Tērbata, vāc. Dorpat, kr. Дерпт) (Tartu) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta. Atrodas dienvidaustrumos pie Emajegi upes. Ja Tallina ir Igaunijas politiskais un ekonomiskais centrs, tad Tartu uzskata par Igaunijas intelektuālo un kultūras centru, īpaši tāpēc, ka Tartu sāka darboties pirmā universitāte Igaunijā, kas tās dibināšanas laikā bija Baltijas vienīgā universitāte un bija arī galvenais centrs latviešu izglītībai. Tartu, kas atrodas 180 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, ir Dienvidigaunijas centrs.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Arheoloģijas dati liecina, ka pastāvīga apmetne Tartu vietā bijusi no V gadsimta p. m. ē. Rakstos pirmoreiz minēta 1030. gadā Kijevas Krievzemes hronikās, kad Jaroslavs Gudrais ieņēma Tartu, nosaucot par Jurjevu (Юрьев) un piespiezdams maksāt meslus apkārtējām Ugalas maztautai. Krievzemes vara turpinājās līdz 1061. gadam, kad Tartu ieņēma pēc hronikas ziņām sosoli (iespējams, sakalieši).

Ziemeļu krusta karu laikā pilsētu ieņēma Livonijas ordenis, tomēr vēlāk pilsētu vairākas reizes ieņēma igauņi. 1224. gadā Tartu ieņēma ordenis, aizstāvot pilsētu, kopā ar savu vienību krita Vetseke. Turpmāk pilsēta bija pazīstama ar nosaukumu Tērbata (Dorpat, Tarbatum) un bija Tartu bīskapijas galvaspilsēta.

1262. gadā pilsētu aplenca un izpostīja Aleksandra Ņevska dēls, Vladimiras lielkņazs Dmitrijs Perejaslavskis. 1280. gadā Tartu iestājās Hanzas savienībā. Viduslaikos Tartu ir liels tirdzniecības centrs ar lielākoties vācu iedzīvotājiem.

XVI gadsimtā Tartu nokļūst Polijas sastāvā, un pilsētā tika nodibināja jezuītu skolu. 1629. gadā pēc Zviedru-poļu kara Tartu iekļāvās Zviedrijas sastāvā. 1632. gadā Zviedrijas karalis nodibināja Tartu universitāti (Academia Gustaviana).

1721. gadā pēc Nīstades miera līguma Tartu nokļuva Krievijas sastāvā. Tā ietilpa Vidzemes guberņas (galvspilsēta - Rīga) sastāvā. XIX gadsimtā Tartu universitāte kļuva par ievērojamu vācbaltiešu, igauņu un latviešu kultūras centru.

1869. gadā Tartu notika pirmie igauņu dziesmu svētki, bet 1870. gada tiek atklāts pirmais igauņu profesionālais teātris - Vanemuine.

Tomēr XIX gadsimta beigās notiek plaša rusifikācijas kampaņa. 1893. gadā Tērbata tiek nosaukta senajā krievu vārdā par Jurjevu, tiek ieviesta krievu valoda apmācībā.

1920. gada 2. februārī pilsētā tiek noslēgts Tartu miera līgums starp jauno Igaunijas valsti un Padomju Krieviju, kurā tiek atzīta Igaunijas neatkarība.

2.pasaules kara laikā Tartu centrs tiek spēcīgi nopostīts. PSRS laikos Tartu bija ārzemniekiem slēgta pilsēta, jo šeit atradās liela Padomju armijas gaisa spēku bāze.