Sokrats
Vikipēdijas raksts
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Sokrāts (469-399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs. Viņu interesēja cilvēks kā morāla būtne un morāles jautājumi vispār. Par centrālo Sokrāta filozofiskajā domā kļuva tikumības problēma. Sokrāts centās noskaidrot, kas ir tikumība kā tāda un kur sakņojas atsevišķi tikumi. Pēc filozofa domām, tikumības dziļākais avots ir visu sakārtojošais prāts jeb dievs. Viņš identificēja dievu un cilvēka dvēseli ar prātu. Sokrāta vadmotīvs: "Izzini pats sevi." Viņš bija ētikas zinātnes pamatlicējs. Cilvēkam jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tad viņš sapratīs labo un ļauno un rīkosies ētiski. "Es zinu, ka es neko nezinu", viņš teica, kaut gan Delfu orākuls viņu bija atzinis par gudrāko vīru. Daļēji šis Sokrāta apgalvojums bija spēle: viņš mēdz ar saviem veiklajiem jautājumiem iedzīt strupceļā cilvēkus, kas sevi uzskatīja par gudriem, tādējādi piespiežot tos atzīt, ka patiesībā viņi daudz ko nezina.
Atēnu valstsvīriem Sokrāta darbība nepatika, un, apsūdzot Sokrātu bezdievībā un jaunatnes samaitāšanā, viņam piesprieda nāves sodu.