Sānpeldvēži
Vikipēdijas raksts
| Sānpeldvēži | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Sānpelde (Gammarus lacustris) |
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
Sānpeldvēži, sānpeldes (Amphipoda) ir augstāko vēžu kārta.
[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija
Pārsvarā tie ir sīki vēzīši ar plānu čaulu un no sāniem saplacinātu ķermeni Galva ir saaugusi ar pirmo krūšu segmentu. Acis sēdošas. Tiem ir 7 krūšu kāju pāri un 6 vēdera kāju pāri. Šai vēžu kārtai raksturīgas žaunas, kas atrodas uz krūšu kāju pamata medialajā pusē. Krūšu un vēdera nodalījumu kāju uzbūve ļoti daudzveidīga. Vienzaraino krūšu kāju pamats pārveidojies par plātnītēm, kas cieši sakļāvušās cita ar citu nepārtrauktā sānu sienā. Šāda nepārtraukta sānu siena aizsargā maigās žaunas, rada noteikta virziena ūdens plūsmu (tur piedalās arī vēdera priekšējās kājas) un, beidzot, aizsargā olas, kuras mātīte izperina starp krūšu kājām.
[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija
Sānpeldes dzīvo ūdenī. Tomēr starp tām ir daudz sugu, kas dzīvo tikai piekrastes alās, kuras bieži pašas izrok, vai krastā izskalotajās aļģēs. Milzīgs vairums sānpeldu apdzīvo jūras, bet daļa sastopama arī saldūdens baseinos. Sevišķi bagāts ar tām ir Baikāla ezers, kur pazīstamas ap 300 sānpeldu sugas (Sānpeldu dzimta (Gammaridae)). Sānpeldu (Gammaridae) dzimta savu nosaukumu ieguvusi tādēļ, ka tās peld uz sāniem. Taču šādā veidā tās peld tikai seklā ūdensbaseinā. Dziļākā ūdensbaseinā sānpeldes peld ar vēderpusi uz leju, atmetušas trīs pēdējos krūšu kāju pārus uz muguras, un strādājot ar diviem krūšu vidējo kāju pāriem un trim priekšējiem vēdera kāju pāriem. Jūrā sānpeldes sastopamas visdažādākajos apstākļos. Vienu no visizplatītākajām jūras sānpeldēm — Gammarus locusta atkarībā no apstākļiem var sastapt piekrastes zonā, atklātā jūrā ūdens virskārtā un lielā dziļumā. Tomēr parasti sugu izplatība ir ierobežota, un tās sastopamas pilnīgi noteiktos apstākļos. Ievērojama daļa pelaģisko sānpeldu sugu brīvi peld pa atklātas jūras virsmu. Ļoti daudz izmanto citus pelaģiskus dzīvniekus, pie kuru virsmas piestiprinās vai ielien tajos. Tā, piemēram, medūzas (Aurelia, Pelagia u.c.), Tunikāti (Tunicata) (Salpu klase (Thaliacea), Pirosomas (Pyrosomida)) bieži ir hipennu un tiem tuvu formu saimnieki. Dažas sugas (piemēram, Orchestia sugas) dzīvo piekrastes paisuma un bēguma joslā, periodiski – bēguma laikā kļūdamas par sauszemes dzīvniekiem. Liela daļa sānpeldu ir plēsēji, daudzi tomēr barojas ar pūstošām vielām; ir arī parazīti. Parazīti tiešā nozīmē starp sānpeldēm ir reti, tā, piemēram, parazīts ir vaļu utis (Cyamus), kas pārtiek no vaļu ādas, ar diviem spēcīgajiem žokļu pāriem izēdot to. Sānpeldes ir ļoti svarīgi un derīgi organismi, jo iznīcina (apēd) beigtos organismus un paši ir zivju barība.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Pasaulē ir zināmas ap 7000 sānpeldvēžu sugu. Latvijā konstatētas 14 sugas, no tām 9 sugas Baltijas jūrā.
Kārta Sānpeldvēži (Amphipoda)} (Sānpeldes)
- apakškārta Gammaridea
- apakškārta Corophiidea
- apakškārta Hyperiidea
- apakškārta Ingolfiellidea
