Plēsēji
Vikipēdijas raksts
| Plēsēji | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Vilks (Canis lupus) |
||||||||||||
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Plēsēji (Carnivora) - zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Šīs kārtas pārstāvji būtiski atšķiras pēc ārējā izskata, fiziskā spēka un dzīvesveida. Ķermeņa garums variē no 11cm (zebiekste) līdz 3m (brūnais lācis), masa no 100gr. līdz 700 kg. Dzimumu dimorfisms parasti vāji izteikts, kaut arī dažām sugām (īpaši airkāju apakškārtai) tēviņi lielāki par mātītēm, bet lauvu tēviņiem ir krēpes. Lielākai sugu daļai ir attīstīti plēsēju zobi: ceturtais augšējais priekšdzeroklis un pirmais apakšējais aizmugurējais dzeroklis kalpo gaļas plēšanai.
Lielākā sugu daļa – plēsēji (īpaši kaķveidīgie) vai arī visēdāji ar dominējošo gaļas racionu. Daži airkāji pārtiek pamatā no moluskiem. Lāči, kas mīt siltajā klimatiskajā zonā, pārtiek parsvarā no augu barības, bet lielā panda ir tīrs veģetārietis.
Izplatīti visos kontinentos. Ir ūdens iemītnieki (airkāji, kalāni) un daļēji ūdens iemītnieki (ūdri).
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Kāta Plēsēji (Carnivora)
- Kaķveidīgo apakškārta (Feliformia)
- Eupleru dzimta (Eupleridae)
- Kaķu dzimta (Felidae)
- Mangustu dzimta (Herpestidae)
- Hiēnu dzimta (Hyaenidae)
- Palmu Civetu dzimta (Nandiniidae)
- †Pseidozobenzobu tīģeru dzimta (Nimravidae)
- Linsangu dzimta (Prionodontidae)
- Viveru dzimta (Viverridae)
- Suņveidīgo apakškārta (Caniformia)
- †Lāčsuņu dzimta (Amphicyonidae)
- Suņu dzimta (Canidae)
- Lāču dzimta (Ursidae)
- virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
- Mazo pandu dzimta (Ailuridae)
- Skunksu dzimta (Mephitidae)
- Caunu dzimta (Mustelidae)
- Jenotu dzimta (Procyonidae)
- virsdzimta Airkāji (Pinnipedia)
- Valzirgu dzimta (Odobenidae)
- Ausroņu dzimta (Otariidae)
- Roņu dzimta (Phocidae)
(†) - izmirusi organismu grupa.
