Osmaņu jaunā iekārta
Vikipēdijas raksts
 |
||
|---|---|---|
| Sipahi - Akindži - Timarioti - Jeničeri - Nizam-ı Cedid |
||
| Flote - Gaisa spēki | ||
| Konflikti: | Eiropā - ar krieviem - Tuvie Austrumi - aplenkumi un iebrukumi | |
| Skatīt arī: | Reformas - Jūrniecības līgumi - Kapteiņi pašā - Mehteru orķestris | |
.jpg/220px-Osmanu_imperijas_karaspeks_-_sapieri_(1850-96).jpg)
Jaunā iekārta (osmaņu turku valodā: Nizam-ı Cedid) bija reformu kopums Osmaņu impērijā, ko 18. gs. beigās ieviesa sultāns Selims III un to nolūks bija panākt rietumu valstis gan militārā, gan politiskā jomā. Vēlāk šis termins tika lietots, lai apzīmētu reformu rezultātā izveidoto jauno pastāvīgo karaspēku.
[izmainīt šo sadaļu] Apraksts
Laikā no 1829. līdz 1855. gadam militāro padomnieku uzraudzībā pastāvīgi uzlaboja karaspēku un Nizam-ı Cedid daļās ieviesa eiropiešu parauga formas tērpus un mācīja eiropiešu militāro stratēģiju. Sultāns uzskatīja, ka tagad, atkārtojot 1829. gada militāro operāciju, iznākums būs pavisam cits.
1895. gadā kāds karaspēka vizitators uzslavēja dienestu un kareivji saņēma labu atalgojumu. Viņš ziņoja, ka ikdienas uzturs sastāv no gaļas, maizes, rīsiem un augļiem. Hospitāļi esot bijuši tīrības paraugs labākajiem pasaules karaspēkiem un medicīniskās aprūpes personāls bijis labi sagatavots, jo daži no viņiem bija mācījušies Eiropas universitātēs, bet daži — jaunizveidotajā Konstantinopoles medicīnas koledžā. Ierindnieku veselības stāvoklis bijis ļoti labs, jo hospitālī bijuši tikai 50 no 3'450 karavīriem. Formas tērps esot bijis izcils: izturīgs un silts.
Turku karavīri izmaiņas esot ieviesuši ļoti ātri, īpaši kavalērijā un artilērijā, kur bijuši izcili zirgi. Tomēr arī šeit ir bijusi iespēja vēl uzlabot atsevišķas lietas, īpaši karaspēka nosvērtību. Bukarestē, kur vienlaicīgi atradās gan turku, gan krievu okupācijas spēku štābi, abus karaspēkus regulāri inspicēja. Pārbaudēs konstatēja, ka krievi ir daudz lēnāki un viņu kājnieku apmācība ir tālu atpalikusi no turkiem. Tomēr, kad karaspēkam bija jādodas gājienā līnijā vai kolonnās, krievi esot bijuši daudz pacietīgāki un bailīgāki no komandieriem un uzturējuši ierindu labāk par turkiem. Abu armiju veselības stāvokļa salīdzinājumam aprakstīts gadījums, kad karaspēki pavadījuši trīs dienas laukā, 160 krievu nomiruši, bet turki nebija zaudējuši nevienu karavīru.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- Raksts balstīts uz publikāciju laikrakstā THE INTERNATIONAL MAGAZINE, 1855. g.
