Mehteru orķestris

Vikipēdijas raksts

	Osmaņu impērijas karaspēks
Sipahi - Akindži - Timarioti - Jeničeri - Nizam-ı Cedid
Flote - Gaisa spēki
Konflikti:	Eiropā - ar krieviem - Tuvie Austrumi - aplenkumi un iebrukumi
Skatīt arī:	Reformas - Jūrniecības līgumi - Kapteiņi pašā - Mehteru orķestris

Mehteri maršē mūsdienās.

Mehteru orķestris bija Osmaņu impērijas sauszemes karaspēka (jeničeru) orķestris un tas tiek uzskatīts par vecāko bruņoto spēku orķestri pasaulē. Visbiežāk rietumos to sauc par mehteru (osmaņu turku: مهتر [mehter]), lai gan šis vārds ir vienskaitlī un apzīmē orķestra dalībnieku. Osmaņu impērijā orķestri sauca par „mehterānu” (persiešu: dsk. مهتران [mehterân]), bet orķestri, kas bija lielvezīru vai sultānu rīcībā, sauca par „mehteru namu” (osmaņu turku: مهترخانه [mehterhâne]). Mūsdienu Turcijā orķestri sauc par „mehteru kolektīvu” (turku: mehter takımı).

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Osmaņu laika mehterân.

Tiek uzskatīts, ka 8. gs. Orhonas rakstā ir minēti atsevišķi muzikanti un šo rakstu autori bija tauta, kas ir mūsdienu turku priekšteči. Tomēr mehteri netiek pieminēti nevienā rakstu avotā līdz pat 13. gs. Pastāv uzskats, ka osmaņu pirmais mehters bijis kāds, ko Osmanam gāzī kā dāvanu kopā ar apsveikumu par jaundibināto valsti nosūtījis seldžuku sultāns Alēddins III. Kopš tā laika osmaņu valdniekam katru reizi pēc pēcpusdienas lūgšanām mehters esot spēlējis mūziku. Sākot ar 16. gs. un līdz pat mūsdienām visi orķestri spēlē saskaņā ar Osmaņu impērijas mehteru orķestra maršu tradīcijām. Mehteru orķestra melodija ievērojami ietekmēja arī klasisko mūziku, it īpaši tādus komponistus kā Haidns, Mocarts un Bēthovens, kuri sarakstīja vairākas kompozīcijas, kas cenšas atveidot mehteru mūziku.

Sakarā ar Mahmuda II 1826. gadā īstenoto jeničeru korpusa nežēlīgo likvidāciju, mehteru orķestris (tas bija jeničeru sastāvā) vairs nebija īpaši populārs. Tādēļ mehteru mūzika 19. gs. vidū un beigās vairs neattīstījās. Kad 1911. gadā impērija jau gandrīz bija sabrukusi, Konstantinopoles militārā muzeja direktors centās atjaunot šo seno tradīciju, bet pilnīgu atdzimšanu mehteru orķestris piedzīvoja Konstantinopoles iekarošanas 500. gadu svinībās, kad to atkal iekļāva Turcijas bruņoto spēku sastāvā.

[izmainīt šo sadaļu] Mūsdienas

Mūsdienās mehteru orķestris pilda goda orķestra funkcijas un Turcijā tiek uztverts kā vecās impērijas varenās vēstures apliecinājums. Mehteru orķestris viesojās Latvijā 2005. gada 13.—17. septembrī un muzicēja Rīgā (pie Brīvības pieminekļa un Latviešu biedrības namā) un Cēsīs, sakarā ar Turku kapu atklāšanu.^[1]^[2]

[izmainīt šo sadaļu] Sastāvs

Mehteri spēlē savus īpašus instrumentus:

kös (lielas basa bungas, līdzīgas timpaniem);
nakare (mazas bungas);
davul (vidējas bungas);
zil (šķīvji);
kaba zurna (basa zurna, jeb taurīte);
boru (trompetes paveids);
çevgan („zvaniņi”, līdzīgi trijdeksnim).

Orķestrus, atkarībā no lietojamo instrumentu skaita, iedala trīs grupās:

altı katlı (seškārtīgais);
yedi katlı (septiņkārtīgais);
dokuz katlı (deviņkārtīgais).

Mehteri valkā dažādu spilgtu krāsu apģērbus.

[izmainīt šo sadaļu] Dalībnieki

Goda locekļi

Mehteru orķestra vadītājs (çorbacıbaşı), kura pakāpi simbolizē zirga astru pušķis.

Karodznieki un zižļu nesēji

Sitamie instrumenti

Zvaniņu (çevgan) spēlētāji

Basa bungu (kös) spēlētājs (vidū, priekšplānā)

Bundzinieki (davul)

Cimbalu (zil) un mazo bungu (nakare) spēlētāji

Pūšamie instrumenti

Taurītes (kaba zurna) pūtēji

Trompetisti (boru)

[izmainīt šo sadaļu] Mūzikas stils

Osmaņu orķestra mūzikas stils ir raksturīgs ar spalgu skaņu, kuru pavada spēcīgas basa bungas, taures, trijdekšņi, trijstūri un cimbalas, kā arī citi instrumenti. Šādu mūziku bieži mūsdienās spēlē dažādos valsts svētkos.

Mehteri parasti spēlē osmaņu klasisko mūziku (stils sīkāk iedalās šādi: pešrevs, semai, nakišs, džengiharbs, muraba un kalenders). Parasti mehteru orķestris spēlē tautas nacionālās melodijas, kuras komponēja Mehtera nams (osmaņu turku: mehterhâne).

Slavenākie un senākie mehteru orķestra melodiju komponisti ir: Nefiri Behrams, Emir-i Hadžs, Hasans Džans un Gazi Girajs II.