Osmaņu turku valoda

Vikipēdijas raksts

Osmaņu turku valoda لسان عثمانى Lisân-ı Osmânî
Valodu lieto:	Osmaņu impērija
Valodas izmiršana:	Pārveidota par turku valodu (1928).
Valodu saime:	altajiešu[1] (apstrīdams)  tjurku   oguzu    Osmaņu turku valoda
Rakstība:	Osmaņu turku alfabēts (likvidēts: 1928)
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	ota
ISO 639-3:	ota
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā.

Osmaņu turku valoda (turku valodā: Osmanlıca vai Osmanlı Türkçesi, osmaņu turku valodā: لسان عثمانی - Lisân-ı Osmânî) bija turku valodas paveids, kuru lietoja Osmaņu impērijā kā oficiālo un literāro valodu. Valodā ir ļoti daudz aizguvumu no persiešu valodas, kurā pašā bija daudz aizguvumu no arābu valodas. Aizguvumu ieviešanas rezultātā osmaņu turku valoda bija nesaprotama sabiedrības mazāk izglītotajiem slāņiem osmaņu turku valoda atstāja lielu iespaidu uz turku sarunvalodu.

Satura rādītājs 1 Uzbūve 2 Vēsture 2.1 Valodas reforma 3 Alfabēts 4 Vēres 5 Saites

[izmainīt šo sadaļu] Uzbūve

	Osmaņu impērijas kultūra
Arhitektūra - Valoda - Mūzika - Virtuve
Dzeja - Proza - Miniatūra - Tērpi
Cīņa eļļā

Tas, ka osmaņu turku valodu tieši neietekmēja arābu valoda, secināms no fakta, ka valodā aizguvumi saglabājuši persiešu fonētiskās mutācijas formas. Turklāt, no arābu valodas aizgūto vārdu senatnīgo fonētisko iezīmju saglabāšanās apliecina to, ka arābiski papildinātā persiešu valoda tika absorbēta turku valodā jau pirms Osmaņu dinastijas laikiem, kad turciski runājošā tauta dzīvoja Persijas ziemeļaustrumos. Šo viedokli apstiprina arī tas, ka osmaņu turku valodai tāpat kā citām tjurku valodām piemīt persiešu aizguvumu iezīmes (piemēram, tatāru valoda)

Sabiedrībā praktiski pastāvēja vismaz trīs osmaņu turku valodas paveidi:

• daiļrunības turku valoda (Fasih Türkçe) — lietoja literatūrā un valsts pārvaldē;
• viduvējā turku valoda (Orta Türkçe) — lietoja tirdzniecībā un sabiedrības augstākajos slāņos;
• tautas turku valoda (Kaba Türkçe) — visu zemāko slāņu sarunvaloda.

Cilvēki katrs atšķirīgos gadījumos lietoja vienu no šiem paveidiem. Piemēram, dokumentu rakstītājs rakstītu: „asel” (arābu valodā: عسل, medus), bet veikalā teiktu turku valodā: „bal”, lai to nopirktu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Vēsturiski osmaņu turku valoda attīstījās trīs posmos:

• Eski Osmanlıca (senā osmaņu valoda), kuru lietoja līdz 16. gs. Tā bija gandrīz tāda pati valoda, kādu lietoja seldžuki un Anatolijas turku bejlikos. Šo valodas veidu sauc arī par seno Anatolijas turku valodu (Eski Anadolu Türkçesi).

• Orta Osmanlıca (vidējā osmaņu valoda) vai Klasik Osmanlıca (klasiskā osmaņu valoda), kuru lietoja no 16. gs. līdz Tanzimata periodam dzejā un valsts pārvaldē. Šis ir paveids, kuru cilvēki zina kā osmaņu turku valodu.

• Yeni Osmanlıca (jaunā osmaņu valoda), kas izveidojās no 1850. gadiem līdz 20. gs., žurnālistikas un rietumnieciski orientētas literatūras iespaidā.

[izmainīt šo sadaļu] Valodas reforma

1928. gadā pēc Pirmā pasaules kara un Osmaņu impērijas sabrukuma, nodibinoties jaunajai Turcijas Republikai, tika īstenota plaša valodas reforma Ataturka reformu ietvaros, kad lielu daļu persiešu un arābu aizguvumus nomainīja ar turku valodas ekvivalentiem. Tika īstenota arī pāreja no arābu rakstības uz jaunu turku alfabētu. Reformas mērķis bija veicināt turku rakstu valodas attīstību, kas iespējami tuvāk atspoguļotu sarunvalodu, kā arī, nostiprināt jauna turku valodas veida rašanos, saskaņā ar Turcijas jauno nacionālo identitāti.

Skatīt: Turku valodā aizvietotie aizguvumi

Latviešu	Osmaņu	Modernā turku
nepieciešams	واجب vâcib	zorunlu
problēma	مشکل müşkül	sorun
pilsēta	شهر şehir	kent

[izmainīt šo sadaļu] Alfabēts

Osmaņu turku valoda lietoja osmaņu turku rakstību (الفبا elifbâ). Tas ir arābu raksta paveids ar īpaši spēcīgu persiešu ietekmi. Osmaņu valodā arī nebija nekas neparasts, ja lietoja armēņu alfabētu. Piemēram, pirmo Osmaņu impērijā sarakstīto Hovsepa Vartana noveli „Akabi” 1851. gadā izdeva armēņu rakstā. Kad Osmaņu impērijas naudas kaltuves vadība bija armēņu ģimenes Duzoglu rokās sultāna Abdulmedžida I laikā, visa dokumentācija tika vesta osmaņu valodā armēņu rakstībā. Dažkārt tika lietots arī grieķu alfabēts un ivrita raši rakstība.

Atsevišķi	Beigās	Vidū	Sākumburts	Vārds	ALA-LC transliterācija	Modernā turku
ﺍ	ﺎ	—		elif	a, â	a, e
ﺀ	—			hemze	ˀ	', a, e, i, u, ü
ﺏ	ﺐ	ﺒ	ﺑ	be	b, p	b
ﭖ	ﭗ	ﭙ	ﭘ	pe	p	p
ﺕ	ﺖ	ﺘ	ﺗ	te	t	t
ﺙ	ﺚ	ﺜ	ﺛ	se	s	s
ﺝ	ﺞ	ﺠ	ﺟ	cim	c, ç	c
ﭺ	ﭻ	ﭽ	ﭼ	çim	ç	ç
ﺡ	ﺢ	ﺤ	ﺣ	ha	ḥ	h
ﺥ	ﺦ	ﺨ	ﺧ	hı	ẖ	h
ﺩ	ﺪ	—		dal	d	d
ﺫ	ﺬ	—		zel	z	z
ﺭ	ﺮ	—		re	r	r
ﺯ	ﺰ	—		ze	z	z
ﮊ	ﮋ	—		je	j	j
ﺱ	ﺲ	ﺴ	ﺳ	sin	s	s
ﺵ	ﺶ	ﺸ	ﺷ	şın	ş	ş
ﺹ	ﺺ	ﺼ	ﺻ	sat, sad	ṣ	s
ﺽ	ﺾ	ﻀ	ﺿ	dat, dad	ż, ḍ	d, z
ﻁ	ﻂ	ﻄ	ﻃ	tı	ṭ	t
ﻅ	ﻆ	ﻈ	ﻇ	zı	ẓ	z
ﻉ	ﻊ	ﻌ	ﻋ	ayın	ʿ	', h
ﻍ	ﻎ	ﻐ	ﻏ	gayın	ġ	g, ğ
ﻑ	ﻒ	ﻔ	ﻓ	fe	f	f
ﻕ	ﻖ	ﻘ	ﻗ	kaf	ḳ	k
ﻙ	ﻚ	ﻜ	ﻛ	kef	k, g, ñ	k, g, ğ, n
ﮒ	ﮓ	ﮕ	ﮔ	gef¹	g	g, ğ
ﯓ	ﯔ	ﯖ	ﯕ	nef, sağır kef	ñ	n
ﻝ	ﻞ	ﻠ	ﻟ	lam	l	l
ﻡ	ﻢ	ﻤ	ﻣ	mim	m	m
ﻥ	ﻦ	ﻨ	ﻧ	nun	n	n
ﻭ	ﻮ	—		vav	v, o, ô, ö, u, û, ü	v, o, ö, u, ü
ﻩ	ﻪ	ﻬ	ﻫ	he	h, e, a	h, e, a
ﻻ	ﻼ	—		lamelif	lâ	la
ﻯ	ﻰ	ﻴ	ﻳ	ye	y, ı, i, î	y, ı, i

¹Pareizais osmaņu gef ir ar "mini-kaf" no ﻙ un dubulto augšējo svītru no گ. Mūsdienu arābu fontos šāds simbols ir retums.

[izmainīt šo sadaļu] Vēres

• Džefrijs Lūiss, "The Turkish Language Reform: A Catastrophic Success".

[izmainīt šo sadaļu] Saites

• http://www.osmanlimedeniyeti.com Osmaņu divāna dzejas un rakstu krājums internetā.