Mājas sesks
Vikipēdijas raksts
| Mājas sesks | ||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Mājas sesks |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Mājas sesks (latīņu: Mustela putorius furo) jeb fretka (no poļu: fretka) ir sesku sugas mājdzīvnieks, plēsējs. Tas parasti ir neliela auguma (līdz 50 cm) dzīvnieks ar garenu, lokanu ķermeni un pagaru asti. Ķermenis ir klāts ar biezu spalvu.
Par fretku dzimteni tiek uzskatīta Ēģipte. Kā mājdzīvnieki vispirms bija pazīstami ASV.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Fizioloģija
Pieaudzis mājas sesks saniedz vidēji 40–50 cm garumu. Mātītes parasti ir īsākas – vidēji līdz 30–40cm; savukārt tēviņi var sasniegt līdz pat 70 cm (pat 2 reizes lielāki par mātītēm). Tēviņiem ir daudz platāks purns un masīvākas ķepas nekā mātītēm. Arī apspalvojums var būt biezāks nekā mātītēm. Fretkas vidējā masa ir 1 kg – mātītēm vidēji no 800 g līdz 1 kg, tēviņiem no 1,2 kg līdz pat 2,5 kg. Mājas seska apspalvojuma krāsas ir dažādas – no baltas līdz pat melnai. Populārākās krāsas ir:
- albīns – balta spalva un sarkanas acis;
- pasteļkrāsas – gaiša krēmkrāsas spalva ar gaiši brūnu akotu (akots var būt ar dūmakaini zilu nokrāsu), fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums (maskas veida) nav izteikts vai ļoti vāji izteikts;
- zeltainā – spalva no zeltaini dzeltena toņa līdz oranžīgam ar brūnu līdz melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums spilgti izteikts;
- sudrabkrāsas fretka – spalva pelēcīgi gaiša (sudrabaina) ar brūnu līdz melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums spilgti izteikts;
- sabuļkrāsas – gaiši līdz tumši krēmīgas krāsas spalva ar brūnu līdz melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums spilgti izteikts.
Fretkas īpatnība ir tāda, ka dzīvnieks no bailēm vai no stresa mēdz izmantot anālos dziedzerus un izdalīt smaku. Tas nebūt nenozīmē, ka zvēriņš ikdienā nepatīkami smird – kā jau visiem zvēriem, tam ir tikai sava specifiskā medainā smarža. Tēviņiem smaka ir izteiktāka nekā mātītēm.
Mājas sesks var sākt meklēties 7–8 mēnešu vecumā, bet ir gadījumi, kad tas notiek arī ātrāk. Meklēšanās var ilgt no februāra līdz septembrim. Grūtniecība ilgst 6–7 nedēļas. Fretkai var piedzimt no 1 līdz pat 13 mazuļiem. Vidēji dzimst no 5 līdz 7 mazuļiem. Dzīves ilgums mājas seskam ir aptuveni 10 gadi.
[izmainīt šo sadaļu] Aprūpēšana mājas apstākļos
Labākais vecums, kad fretkas mazuli atšķirt no mātes un pārvietot uz citu mājvietu, ir 4 mēneši, kad tas ir kļuvis pietiekami patstāvīgs. Tā ir pacietīgi jāpieradina pie jaunajiem apstākļiem un režīmu, kāds pastāvēs pie jaunajiem saimniekiem.
[izmainīt šo sadaļu] Turēšana
Mājas sesku parasti tur būrī, kura izmērs ir ne mazāks (vienam dzīvniekam) kā 100x50x70 cm. Būri jānovieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargājot no caurvēja un tiešiem saules stariem. Būrī jābūt barības un ūdens trauciņiem, kā arī vieta gulēšanai un tualetei, kurai jābūt nostāk no citām zonām. Būris ir regulāri jātīra, un 1 reizi nedēļā jādezinficē. Vēlams, lai tajā būtu kādas spēļmantiņas un būris būs aprīkots ar mājiņu un tuneļiem. Fretku var arī pieradināt, un turēt dzīvoklī savā vaļā, kā arī vest pastaigās ārā svaigā gaisā.
[izmainīt šo sadaļu] Uzturs un dzirdīšana
Mājas seska uzturā jābūt 33–40% olbaltumvielu, 20–30% tauku, ne vairāk kā 2% šķiedrvielu, kā arī nepieciešamais vitamīnu un minerālvielu daudzums. Kā pamatbarība ir jādod sausā barība. Papildus var dot jēlu, liesu gaļu (vislabāk putnu gaļu); svaigus un labas kvalitātes augļus un dārzeņus (āboli, bumbieri, gurķi, burkāni); kalciju, fosforu un vitamīnu (A, B, D, E, K, gr) piedevas. Būrī vienmēr jābūt pieejamam svaigam ūdenim.
[izmainīt šo sadaļu] Kopšna
Mājas seska ausis ir regulāri jātīra, bet ne biežāk kā reizi mēnesī. Fretkai ar laiku ausīs veidojas sērs, kas ir tumši brūnā krāsā. Kad sērs ir sakrājies, tas ir jāiztīra ar vates kociņa un vazelīneļļas palīdzību. Austiņa ir jātīra ļoti uzmanīgi – jātīra tikai auss gliemežnīca, nevajag mēģināt iztīrīt dziļāk grūti piejamas vietas, jo tas var traumēt ausi. Dzīvniekam šāda veida procedūras var nepatikt, tāpēc labāk to veikt divatā – viens pietur fretku, bet otrs iztīra ausis. Pēc procedūras nomierināšanas nolūkā var pacienāt dzīvnieku ar kādu kārumu. Austiņas regulāri jāapskata, arī lai pārliecinātos par kādas slimības neesamību. Ja ir aizdomas par ausu ērcītēm vai kādu sēnīšu slimību fretka nekavējoties jāved pie veterinārārsta uz apskati. Tāpat arī jāseko līdzi fretkas zobiem. Uz zobiem veidojas zobakmens un, lai no tā izvairītos, jādod pagrauzt kaut kas ciets. Ja neseko līdzi sava mājdzīvnieka zobu stāvoklim, zobi var sākt bojāties, un no mutes nākt nepatīkama smaka, kā rezultātā būs jādodas pie veterinārārsta. Lai fretka justos ērti, aptuveni reizi 2 nedēļās (pēc vajadzības) ir jāapgriež nagi. Nagi ir jāgriež uzmanīgi, lai neiegrieztu fretkas dzīvnadzī (veikalos ir pieejamas speciālas šķērītes). Lai mājdzīvnieka spalva būtu tīra un kopta, fretku var mazgāt.
[izmainīt šo sadaļu] Veselība
Lai nodrošinātu labu fretkas veselību un labklājību, regulāri jākonsultējas ar veterinārārstu. Jau fretkas mātītes grūtniecības laikā ir ieteicams konsultēties ar ārstu par uztura un kopšanas specifiku (ja saimnieks pats nav kompetents šajā jomā), lai mazuļi veidotos veseli un bez iedzimtiem defektiem vai kaitēm. Pēc mazuļu piedzimšanas arī ir ieteicama vizīte, lai speciālists varētu novērtēt mazuļu veselības stāvokli, un gadījumā, ja ir veselības problēmas, jau laikus censties tās novērst. Nākamā vizīte pie veterinārārsta ir 6 nedēļu vecumā un tā ir obligāta, jo fretka tiek vakcinēta. Nākamā vakcīnas pote ir 9 nedēļu vecumā un tad 12 nedēļu vecumā. Tālākā fretkas vakcinācija notiek reizi gadā. Fretkai tiek potēta kompleksā pote, kas ir pret vairākām slimībām (piemēram, kā gaļēdāju mēris, hepatīts, paragripa, leptospiroze, trakumsērga, parvovīruss). Jāuzmanās vai fretka nav saslimusi ar parazītiem un profilakses nolūkos reizi pusgadā var iedot attārpošanas zāles. Kas attiecās uz saimniekiem, kas neplāno savām fretkām pēcnācēju esamību - ieteicams veikt sterilizācijas operāciju. Tas ļoti stingri attiecas uz fretku mātītēm, jo meklēšanās laikā var rasties ļoti nopietnas veselības problēmas, ja operācija nav veikta. Savukārt sterilizējot tēviņu mazinās viņa smaka. Šāda operācija veicama aptuveni pusgada vecumā. Un lai mazinātu neērtības mājas seska specifiskās smakas dēļ, veterinārārsti piedāvā operāciju, kur smaku dziedzeri tiek izņemti. Šis lēmums ir jāpieņem saimniekam pašam, taču veicot šādu operāciju dzīvnieka smaka ir ievērojami mazāka. Rūpējoties par savu mājdzīvnieku gadījumā, ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu, nekavējoties ir jādodas pie veterinārārsta.
