Dienvidu okeāns

Vikipēdijas raksts

Dienvidu okeāns

Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) - okeāns, kas apņem Antarktīdu. Ceturtais lielākais okeāns pasaulē. Dienvidu okeānu Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija oficiāli izdalīja tikai 2000. gadā, kaut gan jūrnieki šādu terminu lieto jau sen. Dienvidu okeāna atzīšana ataino nesenos okeanogrāfijas atklājumus par okeānu straumju nozīmību.

Antarktīdas līgums paredz, ka dienvidos no 60°D platuma grāda valstis nevar pretendēt uz sauszemes teritorijām. Tāpēc Dienvidu okeāna ūdeņi ir starptautiskie ūdeņi.

[izmainīt šo sadaļu] Vispārēji dati

Platība - 20 327 000 km²;
Lielākais dziļums - 7 235 m, Dienvidsendviču dziļvagas dienvidu daļā;
Vidējais dziļums - 4 000 - 5 000 m;
Antarktīdas kontinentālais šelfs pārsvarā ir šaurs un neparasti dziļi novietots - tā ārējā mala atrodas 800 metru dziļumā, kamēr pasaules kontinentiem vidēji tā ir 133 metrus dziļi.
Ledus segas platība Dienvidu okeānā mainās no ~ 2,6 miljoniem km² martā līdz ~18,8 miljoniem km² septembrī - tātad pieaug septiņkārtīgi.

[izmainīt šo sadaļu] Dienvidu okeāna definēšanas process

Ainava Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē

Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija 2000. gadā organizēja dalībvalstu aptauju par jauna okeāna izdalīšanu. No 68 dalībvalstīm uz aptauju atbildēja 28 un visas atbildējušās valstis izņemot vienu - Argentīnu - piekrita "jaunā" okeāna izdalīšanai.

Tika piedāvāti divi okeāna nosaukuma varianti - "Dienvidu okeāns" un "Antarktīdas okeāns" - ar 18 balsīm uzvarēja "Dienvidu okeāns".

Notika arī balsošana par okeāna ziemeļu robežu. Puse balsu atbalstīja variantu, ka robeža iet pa 60°D platumu, jo šis platuma grāds nešķērso sauszemi. Pārējās 14 balsis atbalstīja dažādus citus variantus, tai skaitā pat 35°D platuma grādu.

Ne visas jomā iesaistītās organizācijas atzīst Dienvidu okeāna definēšanu. ASV Nacionālā ģeogrāfijas biedrība joprojām uzskata, ka Atlantijas okeāns, Indijas okeāns un Klusais okeāns sasniedz Antarktīdu.

[izmainīt šo sadaļu] Rietumvēju straume un okeāna robežas

Aisbergs pie Antarktīdas pussalas

No dienvidu puses okeānu norobežo Antarktīdas krasta līnija un no ziemeļu puses - 60°D platuma grāds. Ziemeļu puses robeža ir nosacīta un izvēlēta ērtības dēļ. No okeanogrāfijas viedokļa Dienvidu okeānu norobežo Rietumvēju straumes ziemeļu robeža, kas pārsvarā atrodas tālāk ziemeļos un vietām - tālāk dienvidos.

Rietumvēju straume ir vienīgā okeāna straume pasaulē, kas apjož visu Zemi. Šī straume pastāvīgi plūst austrumu virzienā un ir ap 21 000 km gara. Tā ir pasaulē garākā okeāna straume, kas ik sekundi pārvieto ap 130 miljonus m³ ūdens - 100 reizes vairāk, kā visas pasaules upes kopā.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats un ledus

Jūras ūdens temperatūra variē no −2 līdz 10°C. Ziemā okeāns aizsalst līdz 65°D Klusā okeāna sektorā un līdz 55°D Atlantijas okeāna sektorā. Vietām Antarktīdas piekrastē spēcīgi vēji, kas nāk no kontinenta vidienes, uztur no ledus brīvu piekrastes zonu.

Joslā starp 40°D platumu un Dienvidu polāro loku valda uz Zemes virsmas spēcīgākais vidējais vēja ātrums. Dienvidu okeānā bieži notiek vētras, vēja virziens praktiski vienmēr - uz austrumiem. Ja temperatūras starpība starp Antarktīdas ledu un okeāna ūdeni ir liela, vētras var būt ļoti spēcīgas.

Visā Dienvidu okeānā un arī ziemeļos no tā visa gada garumā var sastapt aisbergus. Daži no tiem ir simtiem metru gari, taču kuģiem lielas problēmas var sagādāt arī daudz mazāki ledus gabali. Apvienojumā ar spēcīgajām vētrām un augstajiem viļņiem tas padara kuģošanu Dienvidu okeānā ļoti bīstamu. Dienvidu okeāns uzskatāms par vienu no nomaļākajiem Zemes apvidiem un nelaimes gadījumā meklēšana un glābšana šeit ir stipri sarežģīta.

[izmainīt šo sadaļu] Ekosistēma

Antarktīdas krils

Par spīti ļoti skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem Dienvidu okeānā eksistē savdabīga, ļoti izteikta ekosistēma. Galvenā suga, uz kuru balstās lielāku Dienvidu okeāna organismu dzīve, ir līdz 6 cm garš vēzītis - Antarktīdas krils (Euphausia superba). Krila biomasu vērtē uz 100 - 800 miljoniem tonnu. Lielais krila daudzums spēj uzturēt daudz vaļu, zivju, pingvīnus, roņus un putnus.

[izmainīt šo sadaļu] Potenciālie dabas resursi

Pastāv iespēja ka Antarktīdas kontinentālajā šelfā ir milzīgas naftas un dabasgāzes atradnes;
Okeāna gultni daudzviet klāj mangānu saturošas konkrēcijas;
Aisbergi nereti tiek izmantoti dzeramā ūdens ieguvei.

[izmainīt šo sadaļu] Vides problēmas un saimniecība

Antarktīdas ozona cauruma dēļ Dienvidu okeānā par aptuveni 15% ir krities fitoplanktona daudzums, būtiski samazinot okeāna produktivitāti. Kaitīgais ultravioletais starojums palielina mutāciju daudzumu arī citiem jūras organismiem.

Par pieaugošu vides problēmu uzskatāma nelegālā zvejniecība, kas apdraud dažu sugu zivju populācijas.

Dienvidu okeānā praktiski pārtrauktas vaļu medības. Tikai atsevišķos gadījumos, aizbildinoties ar zinātniskās izpētes nepieciešamību, vaļus medī Japānas vaļu mednieki.

Lēnām pieaug tūristu skaits Dienvidu okeānā, taču, par spīti ļoti iespaidīgajiem dabas skatiem, tas ir ļoti neliels braucienu lielo izmaksu dēļ.

Jūras krastos nav nozīmīgu ostu, jo Antarktīdā uzturas neliels daudzums cilvēku un nenotiek nozīmīgas ekonomiskās aktivitātes.