Akvedukts
Vikipēdijas raksts
Akvedukts (latīņu aqua 'ūdens' un ducere 'vadīt') ir mākslīgs kanāls, kas konstruēts, lai novadītu ūdeni no vienas vietas uz otru.
Lai arī parasti akveduktu būvniecību saista ar senajiem romiešiem, tos jau vairākus gadsimtus agrāk veidoja Tuvajos Austrumos, kur babilonieši un ēģiptieši cēla sarežģītas irigācijas sistēmas. Romiešu stila akveduktus lietoja jau VII gs. p.m.ē., kad asīrieši uzbūvēja 10 m augstu un 300 m garu akveduktu, lai novadītu ūdeni pāri ielejai uz savu galvaspilsētu Nīnivi.
Romiešu akvedukti tika celti visā Romas Impērijā, it īpaši pašā Romas pilsētā, kur to kopgarums sasniedza 350 km.