Šveice

Vikipēdijas raksts

Šajā rakstā vai raksta daļā nav ievērots enciklopēdisks stils.
Palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to neitrālā, literārā valodā un izdzēšot informāciju, kas nav pārbaudāma vai ir mazsvarīga!

Confoederatio Helvetica


(Par karogu)	(Par ģerboni)

Valsts valodas

vācu valoda,
franču valoda,
itāļu valoda,
retoromāņu valoda

Galvaspilsēta

Berne

Lielākās pilsētas

Cīrihe
Ženēva
Bāzele

Platība
- Kopā
- % ūdens

41 285 km²
3,7%

Iedzīvotāju skaits
- Kopā (2003)
- blīvums

7 318 638
184/km²

1291.gada 1.augustā

Šveices franks/CHF

UTC +1

.CH

Starptautiskais tālsarunu kods

+41

Šveice (vāciski - Schweiz, franciski - Suisse, Itāliski - Svizzera, retoromāniski - Svizra) ir valsts Rietumeiropā. Tās oficiālais nosaukums ir Šveices Konfederācija (latīniski - Confoederatio Helvetica, saīsināti "CH"). Šveice robežojas ar Vāciju, Lihtenšteinu, Austriju, Itāliju un Franciju, tai nav izejas uz jūru. Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Par valstiskās neatkarības sākumu ir uzskatāms 1291. gads, kad Šveice izveidojās, apvienojoties vairākām zemēm un veidojot kantonus. Par Konfederāciju tā kļuva 1848. gadā, kad tika izstrādāta Šveices konstitūcija. Šveicē dzīvo 7.5 miljoni iedzīvotāju un vidējais mūža ilgums ir 79 gadi. Naudas vienība Šveicē ir Šveices franks. Jau kopš 1815. gada Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos, kas notikuši Eiropā. Valsts daudzejādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru. Šveices galvaspilsēta ir Berne, bet ir arī citas lielas un pazīstamas pilsētas kā Ženēva un Cīrihe.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiskais stāvoklis

Šveices platība ir 41 290 km². Uz kvadrātkilometru ir aptuveni 180 cilvēku. Tā kā Šveicei nav tiešas pieejas jūrai un ir maz dabas resursursu, tai ir bijis jāuztur labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm un jāattīstās specifiskās rūpniecības nozarēs. Šveice robežojas ar Vāciju, Lihtenšteinu, Franciju, Austriju un Itāliju. Šveici var iedalīt trīs ģeogrāfiskos reģionos – Šveices Alpos, Šveices plakankalnē un Juras kalnos. Alpi atrodas valsts centrāldienvidos, Alpu reģionā ietilpst arī Šveices kaimiņvalstis Austrija un Lihtenšteina. Augstākā Šveices Alpu virsotne ir Duforspice ( Dufourspitze ) 4634 m. augsta. Šveices Alpos ir neskaitāmi daudz ieleju ar šļūdoņiem un ūdenskritumiem. Kalnu lielākajos ezeros kā Ženēvas ezerā, Cīrihes ezerā un Konstances ezerā ieplūst daudzas Eiropas upes, kā Rona, Inna, Āre un citas. Lielākais Šveices ezers ir Ženēvas ezers. Bez Šveices Alpiem un Juras kalniem, Šveicē vēl arī ir Lepontijas kalni, Penninu Alpi, Bernes Alpi un Rētijas Alpi. Visapdzīvotākā Šveices daļa ir viduszeme. Tā ir kalnaina, bet daudz līdzenāka par Alpu un Juras kalnu daļām. Tā ietilpst Šveices plakankalnē. Tur ir daudz mežu, bet ir arī daudz atklātu pļavu. Tai ir ļoti auglīgas upju ielejas, kuras izmanto augļu koku un vīnogulāju audzēšanai. Dominējošā lauksaimniecības nozare ir piena lopkopība. Siltajos mēnešos liellopi, aitas un kazas ganās augstkalnu pļavās, bet ziemā viņus nodzen zemāk ielejā. Pienu izmanto dažādu siera šķirņu ražošanai, viens no pazīstamajiem Šveices sieriem ir Ementāles siers.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Klimats Šveicē visumā ir mērens. Vasaras parasti ir siltas un mitras, periodiski līst arī lietus. Ziemas kalnos ir ar sniegu bagātas, bet ļoti saulainas. Zemākās daļas ir mākoņainas, drēgnas un miklas. Vissausākais laiks parasti ir rudenī.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Abu pasaules karu laikā Šveici nevienu reizi neiekaroja. Pirmā pasaules kara laikā Šveice kalpoja par mājvietu Vladimiram Ļeņinam, kurš tur dzīvoja līdz 1917. gadam. Sievietēm Šveicē balstiesība ir kopš 1971. gada. Par pirmo sievieti- prezidenti Šveicē kļuva Ruta Dreifusa, ko ievēlēja 1998. gadā. Šveices prezidentu ievēl septiņu biedru konsuls uz vienu gadu. 2002. gadā Šveice kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju biedru. Kopā ar Austriju un Lihtenšteinu, Šveice nav iestājusies Eiropas Savienībā. Šveicē pastāv daudzpartiju demokrātija.

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas

[izmainīt šo sadaļu] Cīrihe

Cīrihe (Zürich) ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā. Tā ir Šveices lielākā pilsēta. Cīrihe ir pasaules līmeņa finanšu centrs. Šeit ir UBS AG un Credit Suisse banku, kā arī pārapdrošināšanas kompānijas Swiss Re mītnes vieta. Tagad Cīrihē dzīvo apmēram 1.3 miljoni iedzīvotāju. Dažādu pētijumu un aptauju rezultātā noskaidroja, ka Cīrihe ir pilsēta ar vislabāko dzīves kvalitāti. Cīrihē, kabarē Voltaire, radās dadaisma kustība. Tā ir dibināta 835. gadā, kad šajā vietā tika uzbūvēta Karolingu pils. 1045. gadā karalis Henrijs III atļāva pilsētā ieviest savu naudu, izveidot tirgus laukumus. Cīrihe pievienojās Šveices konfederācijai 1351. gadā kā piektā tās locekle. To izslēdza no konfederācijas 1400. gadā, kad sākās karš pret citiem konfederācijas dalībniekiem Togenburgas zemes dēļ. 1446. gadā Cīrihi sakāva un 1450. gadā tā atkal pievienojās konfederācijai. 1847. gadā Šveicē uzbūvēja pirmo dzelceļa līniju, kas savienoja Cīrihi ar Beidenu. Kopš tā laika Cīrihe ir dzelzceļu centrs Šveicē. Vietas, kas Cīrihē noteikti jāapmeklē ir: Fraumünster baznīca. To uzbūvēja pirms 9. gs. Vēlāk tās vitrāžas apgleznoja slavenais krievu mākslinieks Marks Šagāls. To atjaunoja pavisam nesen, 2004. gadā. Sv. Pētera baznīca. Tajā ir lielākais pulkstenis visā Eiropā. Kabarē Voltaire, vieta, kur radās dadaisms. Kunsthaus Zürich. Viens no lielākajiem modernās mākslas muzejiem pasaulē. Tur atrodas tādu slavenu mākslinieku kā Pikaso un Munka darbi.

[izmainīt šo sadaļu] Ženēva

Ženēva (franču - Genève) atrodas Šveices galējos dienvidrietumos, frančuvalodīgajā daļā, pie Ronas iztekas no Ženēvas ezera. Tā ir Šveices otrā lielākā pilsēta. Ženēva ir ANO, Pasaules Veselības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas, Pasaules Tirzniecības organizācijas, Sarkanā krusta un daudzu citu nozīmīgu organizāciju galvenā mītne. Tajā dzīvo 185,526 iedzīvotāju. Ženēva bija gallu cilts allobrogu (Allobroges) apmatne, kad to pirmoreiz pieminēja Jūlijs Cēzars savās Piezīmēs par gallu karu. Ceturtajā gadsimtā Ženēva kļuva par Burgundijas galvaspilsētu.XVI gadsimtā Savoja vairākas reizes centās iznīcināt Ženēvas patstāvību. Par godu pēdējam neveiksmīgajam savojiešu uzbrukumam 1602. gadā, katra gada 11. decembra vakarā tiek svinēti L'Escalade svētki. Par vienu no Šveices kantoniem Ženēva kļuva 1815. gadā. 1864. gadā pilsētā tika parakstīta pirmā no Ženēvas konvencijām. No Ženēvas nāk tādi pasaulē pazīstami filosofi kā Žans Žaks Ruso un Anrī-Frederiks Amjēls. Populāri apskates objekti Ženēvā ir Refomācijas mūris, Puķu pulkstenis, Saint-Pierre katedrāle un Jet d'Eau strūklaka, kas atrodas Ženēvas ezerā. Tās strūklas augstums ir 140 m, tāpēc to var redzēt no daudzām vietām pilsētā.

[izmainīt šo sadaļu] Berne

Berne (vāciski- Bern) atrodas Šveices rietumdaļā, valsts vācvalodīgajā daļā. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Šveicē ceturtā lielākā pilsēta. Tur dzīvo ap 120 000 iedzīvotāju. Berne ir Šveices galvaspilsēta. Pilsētu 1191. gadā dibināja Ceringenas (Zähringen) hercogs Bertolds V, pēc leģendas šeit nomedīdams lāci un nosaukdams pilsētu tā vārdā (Bär vāciski ir lācis). 1218. gadā Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II piešķīra Bernei Impērijas brīvpilsētas tiesības. 1353. gadā tā iestājās Šveices konfederācijā un kļuva par vienu no konfederācijas ietekmīgākajām sastāvdaļām. 1415. gadā Berne ieņēma Ārgavu, 1536. gadā - Vo. 1798. gadā to ieņēma franču karaspēks. 1831. gadā Berne kļuva par Bernes kantona centru, bet 1848. gadā - par Šveices konfederācijas galvaspilsētu. No Bernes nāk slavenais mākslinieks Pauls Klē. Alberts Einšteins savu relativitātes teoriju izdomāja tieši atrodoties Bernē. Bernē apskatāmie objekti ir: Zytglogge – pulkstenis ar kustīgām figūrām, Munstera katedrāle, celta 15. gs., Bundeshaus, parlamenta ēka.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūra

Šveicē populārs sports ir slēpošana. Arī daudz tūristi brauc uz Šveici, lai slēpotu vai brauktu ar sniega dēli. Šveicē ir viszemākais noziedības līmenis pasaulē. Šveicieši ir arī pazīstami ar savu punktualitāti un kārtīgumu, viņi visi likumus uztver ļoti nopietni. Pēdējā laikā imigrantu dēļ noziegumu skaits ir audzis, bet tik un tā tas salīdzinoši ir ļoti zems. Valsts iedzīvotāji ļoti mīl futbolu, viņiem ir arī sava komanda “Nati”. Valsts ir kļuvusi par ievērojamu rūpniecības centru, lai gan pašai ir ļoti maz izejvielu. Šveicē ir augsti kvalificēts darbaspēks, kas specalizējies augstvērtīgas produkcijas ražošanā. Tā kā tā ir maza valsts, tās kompānijām savi produkti jāeksportē. Kad piemin šveiciešu virtuvi visbiežāk cilvēki iedomājas par šokolādi un sieru. Šveices sieri: Emmental, Gruyère, Vacherin, Appenzeller ir slaveni un izplatīti visur pasaulē. No to siera gatavo fondue. Visur pasaulē slaveni ir arī no Šveices nākušie, kvalitatīvie pulksteņi. Katru gadu tiek no turienes eksportēti apmēram 50 miljoni šo pulksteņu.

Rösti Klasisks šveiciešu ēdiens. Sastāvdaļas: 1.kg vārītu kartupeļu, novārīti ar mizu,jābūt atdzesētiem. 2-3 tējk. Sviesta 1-2 sīpoli sāls Nomizo un sarīvē kartupeļus. Sagriež sīpolu tievās ripās. Pannā izkausē sviestu un ieliec sīpolus, cep tos līdz tie ir kļuvuši mīksti, slidīgi un caurspīdīgi. Pievieno sarīvētos kartupeļus un samaisi. Pēc tam cep apmēram 3-5 min. Saspiež masu tā, lai masa kļūtu blīva un būtu kūkas formā. Cep līdz apakša ir kļuvusi zeltaina. Tad to pasniedzot pagriež ar cepto apakšu uz augšu, lai būtu zeltaina augša.

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

Šveices pilsētu uzskaitījums

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Īrija \| Īslande \| Itālija \| Kosova \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Maķedonijas Republika \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis