Viestards
Vikipēdijas raksts
Viestards (avotos: Vesthardus, Vester; 12. gs. 2. puse - 13. gs. 1. puse) bija Zemgales lielkungs. Vēstures avotos dēvēts par karali (Den konic Vesters).
1205. un 1208. gada cīņās pret lietuviešiem, kā arī 1206. gada cīņā pret līviem sadarbojās ar Zobenbrāļu ordeni, taču vēlāk kļuva par vācu agresijas pretinieku. 1219. gadā iznīcināja krustnešu karaspēku, kas devās uz Mežotni. 1225. gadā atļāva pāvesta legātam Modenas Vilhelmam sludināt Zemgalē kristietību, bet jau 1228. gadā uzbruka un nopostīja divus vācu cietokšņus - Daugavgrīvas klosteri un Aizkraukles pili.