Teritoriju attīstības novērtēšana

Vikipēdijas raksts

Teritoriju attīstības novērtēšana ir kādas valsts, pašvaldības, vai citas teritorijas attīstības novērtējums, salīdzinot ar to ar kādu citu vai šo pašu teritoriju pirms zināma laika. Teritoriju attīstības novērtētjums ietver daudzu ietekmējošu faktoru kompleksu analīzi.

[izmainīt šo sadaļu] Attīstības novērtēšanas pieejas

Pētot attīstību, pētniekam ir jāspēj atbildēt uz jautājumu – cik attīstīta ir kāda valsts, pašvaldība, vai cita teritorija, salīdzinot ar kādu citu vai šo pašu teritoriju pirms zināma laika. Ir visai daudz veidu, kā raudzīties uz attīstību, bet divi dominējošie ir attīstību skatīt kā ekonomisko attīstību vai tautas attīstību.

Satura rādītājs

1 Attīstības novērtēšanas pieejas
- 1.1 Ekonomiskās attīstības vērtēšana
- 1.2 Tautas attīstības vērtēšana
2 Teritorijas attīstības novērtēšana Latvijā
- 2.1 Attīstības indeksa aprēķināšana
- 2.2 Teritorijas attīstības indeksa izmantošana
3 Literatūras avoti
4 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomiskās attīstības vērtēšana

Tradicionālā (ekonomiskā) pieeja izmanto iekšzemes kopproduktu kā mēru ekonomiskai izaugsmei un ar tā pieaugumu arī saista attīstību. Ekonomiskās attīstības mērījumi tiecas atbildēt uz jautājumu – cik daudz materiālo labumu kādā valstī vai pašvaldībā tiek radīts un dažkārt aplūko arī jautājumus par to, kādā veidā šie labumi tiek radīti. Tomēr šāda pieeja ir šaura savā skatījumā, jo attīstība tomēr ir kaut kas vairāk nekā ekonomiskā izaugsme.

Runājot par teritoriju tās attīstības kontekstā, ir jāatceras, ka teritorija ir zeme kopā ar tās iedzīvotājiem visā dzīves daudzveidībā, tā ir arī šīs zemes dabas bagātības, infrastruktūra, kultūra, vēsture, attiecības ar citām teritorijām (iedzīvotājiem) un vēl daudzi citi aspekti, kas padara šo teritoriju par to, kas tā ir – veido tās identitāti. Visu šo aspektu izmaiņas laikā arī veido to saturu, kas ir jāaplūko, lai izprastu attīstību. Vērtēt dažādos tempos un virzienos notiekošas izmaiņas daudzos aspektos vienlaicīgi ir metodoloģiski sarežģīti – aiz daudzajām detaļām parasti pazūd kopaina. Tāpēc pētnieki tiecas izveidot attīstības mērīšanas metodes, kas vienā skaitliskā rādītājā apvieno daudzus (vai vismaz dažus būtiskākos) attīstības aspektus. Šāda veida rādītājus sauc par sintētiskiem rādītājiem un viena no izplatītākajām sintētiskajām metodēm ir tautas attīstības mērīšana.

[izmainīt šo sadaļu] Tautas attīstības vērtēšana

Tautas attīstības mērījumos būtiskākie jautājumi ir: cik lielā mērā ir nodrošināta cilvēku vienlīdzība materiālo labumu sadalē, vai ir radītas vienādas iespējas nodarbinātībā, izglītībā, iztikā (pārtikas nodrošinājums, pajumte), veselības aprūpē, brīvā laika pieejamībā un izmantošanā, drošības jomā, kā arī politiskajā un kultūras dzīvē. Izteiktākie materiālie faktori šajā grupā, tādi kā materiālie labumi, pārtika, pajumte, bieži tiek saistīti ar jēdzienu – dzīves līmenis, bet mazāk materiālie (veselība, brīvais laiks, kultūras dzīve) ar jēdzienu – dzīves kvalitāte.

Pasaulē attīstības pētījumos vadošā organizācija ir Apvienoto Nāciju Organizācija un tās Attīstības Programma (United Nations Development Programme, UNDP). Tās izstrādātais tautas attīstības indekss (The Human Development Index, HDI) ir starptautiskiem salīdzinājumiem visplašāk lietotais tautas attīstības mērīšanas „instruments”. Šo sintētisko indeksu aprēķina kā vidējo vērtību no trim rādītājiem, kuri raksturo:

dzīves līmeni (aprēķina no salīdzināmā veidā mērīta iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju);
jaundzimušo paredzamo dzīves ilgumu (apvienotā veidā raksturo iedzīvotāju veselību);
izglītības līmeni (kurā savukārt divas trešdaļas novērtējuma nosaka pēc pieaugušo lasītprasmes līmeņa, bet vienu trešdaļu – pēc izglītību uzsākušo bērnu proporcijas kopējā skolas vecumu sasniegušo bērnu skaitā).

Katrs no šiem rādītājiem var mainīties robežās no nulles līdz vienam. Zema rādītāja vērtība nozīmē piederību attiecīgajā jomā visatpalikušākajām valstīm, savukārt augstu rādītāja vērtību iegūst attiecīgās jomas līdervalstis. Ja tautas attīstības indeksa vērtība ir tuva vieniniekam, tad tas nozīmē, ka pēc visiem šiem rādītājiem attiecīgā valsts ir tuvu pasaules līdervalstu līmenim. Lai veiktu konkrētas valsts attīstības vērtēšanu dažādos laika posmos, veido visu pētījumā iesaistīto valstu ranžētu sarakstu un aplūko pētāmās valsts pārvietošanos augšup vai lejup rangu skalā. Tautas attīstības indekss ir izstrādāts fokusējoties uz pasaules attīstības problēmām un to lieto valstu savstarpējai salīdzināšanai. To nevar tieši pielietot mazāku teritoriju attīstības vērtēšanai, bet metodoloģiju, kas ir lietota tā aprēķināšanai un pielietošanai, var modificēt tā, lai radītu šiem mērķiem piemērotu analīzes „instrumentu”.

[izmainīt šo sadaļu] Teritorijas attīstības novērtēšana Latvijā

Latvijā kopš 2000. gada teritoriju attīstības vērtēšanai izmanto teritoriju attīstības indeksu. Indeksa aprēķināšanas metodoloģiju sākotnēji izstrādāja Latvijas Statistikas institūts un Ekonomikas ministrija apstiprināja īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšanai. Laika gaitā metodoloģija ir mainījusies un šeit tā ir izklāstīta tāda, kāda tā ir šobrīd.

[izmainīt šo sadaļu] Attīstības indeksa aprēķināšana

Šo indeksu aprēķina, ar noteiktiem svara jeb nozīmības koeficientiem summējot svarīgāko, teritoriju (pašvaldību) attīstību raksturojošo, statistikas pamatrādītāju standartizētas vērtības.

Rādītāju standartizētās vērtības aprēķina no sākotnējiem rādītājiem, kuri raksturo teritoriju dažādos aspektos un ir izteikti cilvēku skaita, naudas, procentu vai citās reālās mērvienībās. Standartizācijas rezultātā sākotnējās mērvienības zūd (t.i. – standartizētie rādītāji ir bezdimensionāli, jeb skaitļi bez mērvienības), tādēļ dažādi rādītāji kļūst savstarpēji salīdzināmi. Šādus rādītājus var sintētiski apvienot, izveidojot kopējo attīstības indeksu. Rādītāju standartizāciju izdara, veicot to vērtību pārrēķinus pēc 1. formulas: $t=\frac{x-\bar{x}}{s}$ , kur

$t$ - statistiskā rādītāja standartizētā vērtība konkrētai teritorijai, $x$ - standartizējamais rādītājs savās specifiskajās (reālajās) mērvienībās, piemēram – iedzīvotāju blīvums (iedz. sk. uz km²), $\bar{x}$ - attiecīgā rādītāja reālo vērtību aritmētiskais vidējais (aprēķina vai nu kā svērto vidējo, vai divu absolūto lielumu attiecību – piemēram visu valsts iedzīvotāju skaits pret visu valsts teritoriju), $s$ - standartnovirze (variācijas, jeb mainības, datu izkliedes rādītājs), kuru aprēķina pēc 2. formulas:

$s=\sqrt\frac{\sum({x-\bar{x}})^2f}{\sum{f}}$ , kur

$f$ - ir statistiskais svars, parasti tas ir iedzīvotāju skaits teritorijā.

Standartnovirze ir aprēķināts rādītājs, kas raksturo novēroto rādītāja vērtību izkliedi ap šī rādītāja vidējo vērtību (variāciju). Jo vairāk rādītāja novērotās vērtības ir koncentrētas ap vidējo, jo standartnovirze ir mazāka, un otrādi – jo plašākā intervālā ir izkliedētas rādītāja novērotās vērtības, jo standartnovirze ir lielāka. Cita tās īpašība ir tāda, ka aptuveni 67% no visiem novērojumiem iekļaujas $p m$ vienas standartnovirzes apgabalā (skat. 1. un 2. attēlu), 95% - ± divu standartnoviržu apgabalā, bet 99,5% - ± trīs standartnoviržu apgabalā. Tādējādi, statistiskā rādītāja standartizētā vērtība patiesībā ir novērtējums tam, cik tipiski vai netipiski konkrētais novērojums ir attālināts no rādītāja vidējās vērtības. Ja rādītāja standartizētā vērtība, piemēram, ir lielāka par +3, tad tas ir neparasti augsts (tādu gadījumu ir mazāk par 0,25%), turpretim, ja standartizētā vērtība ir – 0,2 , tad tas ir pazemināts, taču šādas rādītāja vērtības ir visai bieži satopamas. Standartizētā rādītāja vērtības vienādība ar nulli nozīmē to, ka novērotā rādītāja vērtība atbilst vidējai vērtībai.

	1. attēls. Statistisko rādītāju standartizācijas grafiskā interpretācija (I). Uz horizontālās ass – statistiskais rādītājs reālajās mērvienībās (nosacīts piemērs), uz vertikālās ass – novērojumu biežums šādām rādītāja vērtībām. Redzam, ka rādītājs dažādās teritorijās svārstās robežās no 2,7 līdz 4,5. Visbiežāk sastopamā rādītāja vērtība ir ap 3,6.
	2. attēls. Statistisko rādītāju standartizācijas grafiskā interpretācija (II). Reālais rādītāja vērtību biežuma sadalījums tiek aprakstīts (aizstāts) ar normālsadalījuma līkni un tiek aprēķināta tam atbilstošā standartnovirzes vērtība, šajā piemērā – s = 0,3. Ar krāsām ir attēloti intervāli, kas atbilst attiecīgi ± vienas, divu un trīs standartnoviržu intervāliem (uz abām pusēm) no vidējās vērtības. Tālāk reālā mērvienību skala tiek aizstāta ar standartizēto mērvienību skalu, kurā visbiežāk sastopamā vērtība iegūst novērtējumu t = 0; visas vērtības, kas mazākas par visbiežāk sastopamo, iegūst negatīvus novērtējumus (izteiktus standartnovirzes vienībās), bet tās, kas lielākas par visbiežāk sastopamo – atbilstošus pozitīvus novērtējumus.

Standartizēto rādītāju vērtības aprēķina katram attīstības pamatrādītājam, katrai teritorijai. Teritoriju attīstības indeksa aprēķināšanai izmantojamie statistikas rādītāji un to nozīmīguma svari atspoguļoti 1. tabulā. Katram rādītājam pēc ekspertu vērtējuma ir piešķirts noteikts nozīmības svars, tādā veidā, lai visu rādītāju svaru summa būtu 1.

1.tabula Attīstības indeksa pamatrādītāji un to svari

Rādītājs	Reģioni, rajoni	Pagasti	Pilsētas
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, Ls	0,3	-	-
Bezdarba līmenis, %	0,15	0,25	0,3
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, Ls	0,1	0,25	0,3
Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju, Ls	0,1	-	-
Demogrāfiskās slodzes līmenis	0,1	0,15	0,2
Ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem	0,1	-	-
Iedzīvotāju blīvums, iedz. sk. / km²	0,05	0,1	-
Zemes vidējā kadastrālā vērtība, Ls / ha	-	0,1	-
Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas piecu gadu laikā, %	0,1	0,15	0,2
Svaru summa	1	1	1

Aplūkotais un līdz šim izmantotais teritoriju attīstības indekss raksturo atsevišķo teritoriju apsteidzošu vai atpaliekošu attīstību, salīdzinot ar citām teritorijām (pilsētām, pagastiem, novadiem, rajoniem, reģioniem). Šo attīstības indeksu aprēķināšanā izmanto tikai viena noteikta gada datus, par kuru izdara attīstības līmeņa vērtējums (gada attīstības indekss). Attīstības indeksa aprēķiniem sākotnējos datus iegūst no Centrālās Statistikas pārvaldes, Valsts kases, Valsts Zemes dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, izmantojot gan gada uzkrājušos statistikas rādītājus (IKP, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs, nefinanšu investīcijas), gan momenta statistikas rādītājus (demogrāfiskie rādītāji) pēc stāvokļa uz apskatāmā nākošā gada sākumu.

[izmainīt šo sadaļu] Teritorijas attīstības indeksa izmantošana

Teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības līmeni nepieciešams noteikt un teritorijas attīstības indeksu nepieciešams aprēķināt, lai:

izstrādātu reģionālās attīstības valsts atbalsta programmas;
pamatotu attīstības un izaugsmes centru izveidošanu;
pamatotu administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību;
novērtētu Eiropas Savienības un valsts atbalsta instrumentu ietekmi un ekonomisko efektivitāti;
veiktu teritoriju sociālekonomiskās attīstības analīzi un prognozēšanu.

Attīstības indeksa aprēķināšanas metode ar teritoriju rādītāju standartizāciju tiek sekmīgi lietota kopš 2000.gada. Metodikas un iegūto rezultātu analīze rāda, ka izstrādātā metode un izvēlēto rādītāju loks reāli un objektīvi atspoguļo teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības līmeni. Veiktie teritoriju attīstības indeksu aprēķini ar palielinātu rādītāju skaitu vairs nepalielina iegūto rezultātu ticamību, bet dažkārt pat to pazemina. Tos var aprēķināt speciāliem, bet ne vispārējiem uzdevumiem. Tāpēc indeksa aprēķināšanu ar rādītāju standartizācijas metodi droši var lietot arī nākotnē. Visādā ziņā lēmumam par metodikas izmaiņām, ja pēc tādām rastos nepieciešamība, ir jābūt ļoti izsvērtam, jo, ieviešot jaunu metodiku, zustu iespējas aprēķinu salīdzināšanai ilgākā laika posmā.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūras avoti

Mainoties saglabājies, dažādā Latvija, Centrālā statistikas pārvalde, 2008, 318lpp;
Reģionu attīstība Latvijā 2006, Rīga, 2007, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 64lpp.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Kategorijas: Ekonomika | Statistika | Ekonomiskā ģeogrāfija

See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.