Tālavs Jundzis
Vikipēdijas raksts
Tālavs Jundzis (dzimis 1951. gada 4. oktobrī, Gulbenē, Latvijā) ir latviešu politiķis.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Izglītība
1970. gadā pabeidzis Jaunpiebalgas vidusskolu un 1974. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti, aizstāvējis disertāciju kriminoloģijā, 1986. gadā ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, 1993. gadā - tiesību zinātņu doktora grādu.
Ir vairāk kā 80 zinātnisku rakstu un grāmatu, to skaitā monogrāfiju "Latvijas drošība un aizsardzība" (1995. gads) autors. Kopš 1993. gada specializējies starptautisko attiecību un drošības jautājumos un 1999. gadā aizstāvējis habilitētā politoloģijas doktora grādu. 1998. gadā ievēlēts par LZA korespondētājlocekli[1].
Papildus izglītību apguvis Londonas Karaliskās koledžas Kara departamentā (1995. gadā), NATO Aizsardzības koledžā Roma (1996. gadā). Bijis NATO stipendiāts (1994 - 1996) pētījumam par Baltijas valstu drošību.
[izmainīt šo sadaļu] Karjera
1970. gadā sācis strādāt Zaubes astoņgadīgajā skolā par skolotāju, pēc tam Rēveļu astoņgadīgajā skolā. Divus gadus dienējis obligātajā karadienestā Padomju armijā, tur iestājies PSKP (izstājies 1990. gada maijā). No 1975. gada strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, laikaposmā no 1976. līdz 1988. gadam - strādājis prokuratūras iestādēs.
Kopš 1988. gada jūnija līdz ievēlēšanai Augstākajā Padomē (AP) vadījis LZA Filozofijas un tiesību institūta Kriminoloģijas nodaļu. Piedalījies un uzstājies ar runu Rakstnieku u.c. radošo savienību plēnumā 1988. gada 1. un 2. jūnijā. Bijis viens no Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem 1988.gadā, un tās viceprezidents, tajā pašā gadā piedalījies Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā un bijis tās loceklis.
Darbojoties AP no 1990. līdz 1993. gadam, bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs un AP Prezidija loceklis (1990. gada 4. maijs - 1991. gada 12. decembris). Līdzdarbojies projekta deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bijis AP Aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks 1991. gada barikāžu laikā. Bijis Latvija AP delegācijas loceklis Ziemeļatlantijas Asamblejā un Baltijas asamblejas loceklis. Bijis Latvijas delegācijas loceklis sarunām ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu laikā no 1991. gada februāra līdz 1993. gada jūlijam. Bijis pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, šo posteni ieņēmis no 1991. gada 19. novembra līdz 1993. gada 2. augustam.
Pēc Aizsardzības ministra pilnvaru izbeigšanās kļuvis par LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktoru (1993. gada novembrī). 2. reizi ieņēmis Aizsardzības ministra amatu no 1997. gada līdz jūnijam līdz 1998. gada oktobrim, bet 1998. gadā atgriezies LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktora amatā. Bijis vecākais pasniedzējs LU Juridiskajā fakultātē (1989-1992), kopš 1999. gada septembra ir starptautisko tiesību asociētais profesors Sociālo tehnoloģiju augstskolā. Bijis Rīgas pilsētas padomes deputātu no 1989. līdz 1994. gadam un Rīgas Domes deputātu 1997. gadā.
Bijis Kristīgās Tautas partijas (vēlāk Kristīgo Demokrātu Savienība) priekšsēdētājs (no 1996. līdz 1998. gadam). Ir Latvijas Juristu biedrības biedrs un tās Prezidija loceklis, kā arī Latvijas Politologu asociācijas biedrs.
[izmainīt šo sadaļu] Apbalvojumi
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.
- 1996. gads - tā laika aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš Tālavu Jundzi apbalvo ar "Atzinības goda zīmi".
- 1999. gads - saņēmis Goda zīmi "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā"
- 2000. gads - III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
| Priekštecis: nav |
Latvijas Aizsardzības ministrs 1991. gada 19. novembris - 1993. gada 3. augusts |
Pēctecis: Valdis Pavlovskis |
| Priekštecis: Andrejs Krastiņš |
Latvijas Aizsardzības ministrs 1997. gada 6. jūnijs - 1998. gada 27. oktobris |
Pēctecis: Ģirts Valdis Kristovskis |
