Sievietes pašvaldību vadītājas
Vikipēdijas raksts
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Skatiet šī raksta diskusijas lapu. |
Palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to neitrālā, literārā valodā un izdzēšot informāciju, kas nav pārbaudāma vai ir mazsvarīga! |
Lūdzu, balsojiet un apspriediet šo tēmu. Skat. šī raksta apspriešanas lapu Vikipēdijas Balsošanas lapā. Jūs varat rediģēt un izmainīt šo rakstu, bet lūdzam nedzēst lapas saturu, neievietot to citā lapā un nepārvietot to, kā arī nedzēst šo paziņojumu, kamēr notiek diskusija. |
Sieviešu pašrealizācijas iespējas Latvijas politikā ir pētāmas vismaz no divām perspektīvām: kāds ir sabiedrības viedoklis par sievietēm Latvijas politikā un kāds ir pašu politiķu (sieviešu) viedoklis. 2006.gada augustā LU doktorante Agate Zaķe veica pētījumu, lai noskaidrotu sieviešu – pašvaldību vadītāju viedokli par dzimumlīdztiesību Latvijā.
Autores pētījumu veido anketēšana, kas veikta kā pilns sieviešu pašvaldību vadītāju apsekojums. Respondentes izvēlētas pēc konkrētiem kritērijiem: no dažādiem pašvaldību veidiem (rajonu, pilsētu, pagastu) un no dažādiem Latvijas reģioniem.
No 192 sievietēm pašvaldību vadītājām (šāds skaits pašvaldību vadītāju sieviešu bija 2006.gada augustā) tika saņemtas atbildes no 85 sievietēm. 70 no viņām ir pagasta pašvaldību priekšsēdētājas, 15- pilsētu domes priekšsēdētājas. Statistikas reģionu skaits pētījumā sakrīt ar plānošanas reģionu skaitu, jo Rīgas statistikas reģionā – proti, Rīgas pilsētā pašvaldības vadītājs ir vīrietis. Aptaujā piedalījās 7 respondentes no Rīgas reģiona, 25 - no Vidzemes, 23 - no Kurzemes, 9 - no Zemgales un 21- no Latgales.
Respondenšu raksturojums atklājas pirmajos piecos jautājumos. Respondentes tika iedalītas piecās vecuma grupās. Neviena pašvaldību vadītāja nav jaunāka par 30 gadiem, gandrīz puse no respondentēm – 49,4% ir vecuma grupā 40-49 gadiem, bet 26 sievietes - 50-59 gadus vecas.
Nākamais jautājums izriet no iepriekšējā, noskaidrojot, cik sasaukumus sievietes ir tieši pašvaldības vadītājas amatā. Jāpiemin, ka gandrīz 30% sieviešu pašvaldības vada jau 4 sasaukumus un vairāk. Pirmo reizi šo amatu ieņem 28% no aptaujātajām sievietēm, bet divus un trīs sasaukumus šo amatu pilda attiecīgi 23% un 14% respondenšu. Atbildes norāda uz respondenšu kompetenci un lielo pieredzi, tādējādi nodrošinot pētījumam papildu ticamību, jo sieviešu atbildes anketā izrietējušas no pieredzes. Vairākumam respondenšu - 81% aptaujāto sieviešu ir augstākā izglītība, kas veicina darba kvalitāti un profesionalitāti darba vietā.
91% respondentes pašvaldības domē (padomē) tika ievēlētas pēc vēlētāju apvienības saraksta un tikai 8 sievietes jeb 9% no respondenšu kopskaita bija politisko partiju sarakstos. Šī situācija ir likumsakarīga, jo pārsvarā sievietes vada pagastu pašvaldības, kur nav vērojama liela partiju aktivitāte.
Visvairāk sieviešu, kas pārstāv pilsētu pašvaldības, ir no Kurzemes reģiona, bet visvairāk lauku pašvaldības anketēšanā piedalās no Vidzemes reģiona.
Noskaidrojot respondenšu viedokli par to, vai, viņuprāt, sabiedrībā pastāv atšķirīgs viedoklis par sievieti politikā un vīrieti politikā, atklājās, ka izteikts daudzums respondenšu – 45% uzskata, ka dažkārt sabiedrībā ir vērojama aizspriedumaina attieksme. Salīdzinoši augsts respondenšu skaits atzina, ka sabiedrībā abus dzimumus politikā uzņem un vērtē līdzīgi, tā domā 33% sieviešu. Apstiprinoši uz jautājumu atbildēja 22% respondenšu, kas norāda, ka šī problēma tomēr ir aktuāla sabiedrībā.
Jautājumā, vai sievietes vadītājas pašas sevi vērtē kā līderes, kas ir viens no priekšnosacījumiem šī amata ieņemšanai, gandrīz puse respondenšu ir atbildējušas apstiprinoši, ka uzskata sevi par līderēm, tomēr salīdzinoši daudz sieviešu tomēr šaubās un ir izvēlējušās atbildi „daļēji”. Lai gan salīdzinoši nedaudz – 11%, tomēr ir sievietes pašvaldību vadītājas, kuras sevi neuzskata par līderēm. Visaugstākais pašvērtējums ir Rīgas un Zemgales reģionos, bet viszemākais - Vidzemē.
Vairāk nekā puse – 54% respondenšu uzskata, ka līderismu ir diezgan grūti savienot ar sievietes rakstura īpašībām.
Vairums respondenšu uzskata, ka sieviešu iesaistīšanās politikā ģimeni ietekmē tikai daļēji, visticamāk, sievietes tā domā tāpēc, ka pašas veiksmīgi ir šīs lietas savienojušas.
Vairākums sieviešu tomēr uzskata, ka stereotipi par sievieti politikā nepastāv, ka sabiedrībā nav aizspriedumu pret sievieti vadošā amatā. Izteiktāk stereotipus pamanījušas sievietes no Vidzemes reģiona, vismazāk - no Zemgales. Kurzemē sievietes vairāk uzskata, ka stereotipi nepastāv, nevis pastāv.
Apkopojot respondenšu sniegtās atbildes jautājumā par raksturīgākajiem stereotipiem, tika iegūti šādi kvalitatīvi rezultāti: piemērs ir mūsu Valsts prezidente - respektējama, nopietna; sievietei tiek uzlikts „zīmogs”; sieviete vadošā amatā kļūst „savādāka”; vīriešu nostāja – sievietes grib pārāk daudz; valdonīga, iedomīga, lepna, augstprātīga, padotie un apmeklētāji no viņas baidās; „dzelzs lēdijas” Margarita Tečere; pat presē vīrieši/sievietes politiķi tiek atspoguļoti dažādi; vīrieša viedokli sabiedrība vairāk respektē, lai gan argumenti ir sievietes pusē; vīrietis ir gudrāks tehniskos jautājumos; sieviete politikā tiek uzskatīta par ne tik nopietnu kā vīrieti, jo sievietēm trūkstot vīriešiem piemītošās domāšanas spējas; sievietei traucējot strādāt rūpes par ģimeni; sieviete veiksmīgāk sastrādājas ar iedzīvotājiem, prot ne tikai uzklausīt, bet arī risināt problēmas; vīrietis ir labāks vadītājs; sievietēm jāiet tur, kur parāda vīrieši, kamēr viņi paši var izvēlēties savu politisko ceļu; sievietei jābūt spēcīgai; noslēgta, ieturēta, eleganta; divreiz grūtāk ir sevi pierādīt jaunai vadītājai; laukos daudz nosaka tradīcijas, grūti mainīt cilvēku uzskatus; ir īpaša attieksme pret sievieti; ne visi to pieņem; sieviete – pavarda turētāja; vīrietis „stingra roka”, sieviete – maiga; sieviete, kura grib apliecināt savu varēšanu; sievietēm zemāks pašvērtējums; sabiedrība vēlas, lai sieviete ir precējusies un ir ģimenes cilvēks. Atbildēs vērojama gan pozitīva, gan negatīva sabiedrības nostāja šajā jautājumā.
Jautājumā par dzimumdiskrimināciju, tikai Kurzemes reģionā sievietes ir atbildējušas, ka ļoti ir saskārušās un piedzīvojušas dzimumdiskrimināciju, pārējos reģionos līdzīgi kā kopējā situācijā – vairākums respondenšu uzsver, ka nekad ar to nav saskārušās. Tomēr ne reti dzimumdiskriminācijas jēdziens tiek pārprasts vai nesaprasts, jo bieži vien sievietes neadekvātu uzvedību uztver kā normu.
Jautājums par faktoriem, kāpēc sievietes politikā ir mazāk nekā vīriešu, ir uzskatāms par vienu no galvenajiem autores pētījumā. Kā galveno iemeslu sievietes min tieši sabiedrības nostāju, kas šajā jautājumā ir vairāk negatīva nekā pozitīva. Sievietes no Vidzemes un Kurzemes norādīja, ka bieži šie iemesli ir vairāki.
Vairumā pašvaldību (54%), kuru vadītājas piedalījās pētījumā, ir savas sieviešu organizācijas, kas ir augsts rādītājs. Visvairāk šādu organizāciju ir Kurzemes reģionā (13 pagastos un 4 pilsētās), bet Vidzemes reģionā nav šādu organizāciju 13 pagastos un 2 pilsētās, vairākums – 93% atbalsta šādas organizācijas. Kā atklājās pētījumā, sievietes ļoti augsti vērtē šo organizāciju darbību, kas bieži vien ceļ labklājību visā pagastā.
Noteicošs vairākums (90%) respondenšu nav novērojuši, ka vēlēšanās būtu svarīgs dzimums, jo uzskata, ka balsots tiek par personību, nevis dzimumu. Tāpat arī vadītājām nav svarīgs dzimuma aspekts, tiekoties ar citiem līderiem, tikai 4% sieviešu neslēpa, ka dod priekšroku sadarbībai ar sava dzimuma pārstāvēm (Vidzeme, Zemgale), 18% (vairumā gadījumu Latgalē) sievietēm vieglāk ir vienoties ar vīriešiem.
Mazo vietējo pašvaldību mērogā nav attīstīta sieviešu solidaritāte, brīžiem tāpat vērtējama apmierinoši. Vidējais aritmētiskais jautājumā par sieviešu solidaritāti ir 5,96. Arī valstī kopumā sieviešu solidaritāte tiek vērtēta kā apmierinoša (vidējais aritmētiskais - 4,98), tādējādi atklājas problēma, kas būtu jārisina visas valsts līmenī – jārosina sievietes atbalstīt vienai otru.
33%, sievietes atbildējušas, ka pašvaldību vadītāja prestižs vērtējams ar 7 ballēm. Par kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā ir domājušas 51% sieviešu, apsvērušas iespēju kandidēt Saeimas vēlēšanās - 11% sievietes, bet atbildi „nē” sniegušas 89% sievietes.
Nākamais jautājums tika uzdots ar mērķi noskaidrot sieviešu viedokli jautājumā par tiešajām pašvaldību vēlēšanām. Šajā jautājumā, apkopojot atbildes, noskaidrojās, ka 92% sievietes pašvaldību vadītājas atbalsta tiešās pašvaldību vēlēšanas.
Vienīgās respondentes, kas neieteiktu citām sievietēm iesaistīties politikā, ir pa vienai no Vidzemes un Kurzemes, kuras, iespējams, saskārušās ar negatīviem piemēriem savas darbības laikā. Gandrīz puse respondenšu – 45% - tomēr ieteiktu ikvienai sievietei neapstāties pie stereotipu un citu faktoru sliekšņa, bet droši turpināt ceļu uz augstāku amatu politikā.
65% respondenšu uzskata, ka viņām ir pietiekamas iespējas papildināt savas zināšanas, ar atbildi „daļēji” pārsvarā atbildējušas sievietes no lauku pagastiem, kurām ir grūtāk pieejami kursi rajonu centros un pilsētās. Vienīgo negatīvo atbildi jautājumā par iespējām papildināt zināšanas ir devusi pašvaldību vadītāja no Vidzemes.
Svarīgs fakts, ka tikai 14% respondenšu uzskata, ka viņu atalgojums atbilst darba apjomam un 46% ir atbildējušas, ka ir daļēji apmierinātas, bet vairāk kā trešdaļa sieviešu nav apmierinātas ar samaksu par padarīto darbu.
Noteicošs vairākums respondenšu atbildējušas, ka attiecības ar kolēģiem ir labas, neviena neizvēlējās atbildi – sliktas, vairumā gadījumu sievietes labi satiek ar savu darba kolektīvu. Tomēr 7% norādīja, ka attiecības ir apmierinošas (pārsvarā Kurzemes pagastos).
Lielākai daļai respondenšu darbs pašvaldības vadītājas amatā sniedz gandarījumu. Pozitīvi atbildējušas ir 52% sieviešu. Diezgan liela sieviešu daļa (45%) tikai dažreiz jūtas gandarītas par savu darbu, bet 3% vadītāju nemaz nejūtas gandarītas (respondentes no Latgales).
Izvērtējot situāciju, var secināt, ka veiksmīgu dzimumu līdztiesības īstenošanu kavē sabiedrības nepietiekamā izpratne un stereotipiskie uzskati, kā arī zemā dzimumu līdztiesības politikas īstenošanā iesaistīto institūciju kapacitāte un politiskais atbalsta trūkums dzimumu līdztiesības integrētās pieejas ieviešanā nozaru politikās.
Ņemot vērā to, ka izmaiņas dzimumu līdztiesības jomā sagaidāmas tikai ar vienlaicīgi notiekošu sabiedrības izpratnes padziļināšanos un attieksmes maiņu, ļoti liels uzsvars jāliek uz informējošajiem un izglītojošajiem pasākumiem – semināri, diskusijas, bukleti, reklāmas, mācību metodiskie materiāli. Pieredze un aptaujas liecina, ka izmaiņas sabiedrības uzskatos notiek ļoti lēni, tādēļ izglītojošais darbs nepieciešams arī turpmāk.
Raksts balstīts uz autores publikācijām par šo tēmu:
Zaķe A., „Sieviešu pašrealizācijas iespējas pašvaldībās un politikā” , Statistikas un pārvaldes problēmas 2007, Rīga: LSI, 2007.-263.-270.lpp.;
Zaķe A., „Dzimumlīdztiesības vērtējums pašvaldību vadītāju – sieviešu skatījumā”, Statistikas un pārvaldes problēmas 2007, Rīga: LSI, 2007-249.-262.lpp.;
Zaķe A. un citi „Latvijas statistikas specifiskās problēmas ES statistikas ietvaros”, LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā, Rīga: 2007.-150.-159.lpp.
Zaķe A., „Evaluation of gender equality in local governments of Latvia”, Viešoji politika ir administravimas, Lietuva, 2007.
Latvijas Zinātnes padomes izdevums „Mainoties saglabājies, dažādā Latvija” (4.nodaļa „Sievietes – pašvaldību vadītājas par dzimumlīdztiesību”), 2007.gada septembris – 2007.gada novembris.