Redžeps Tajjips Erdoans
Vikipēdijas raksts
| Redžeps Tajjips Erdōans Recep Tayyip Erdoğan |
|
 |
|
|
26. Turcijas premjers
|
|
| Amatā 2003. gada 14. marts – šodien |
|
| Prezidents | Ahmets Nedždets Sezers (2000-2007), Abdullahs Gils |
|---|---|
| Priekštecis | Abdullahs Gils |
|
28. Stambulas mērs
|
|
| Amatā 1994. gada 27. marts – 1998. gada 6. novembris |
|
| Priekštecis | Nurettins Sozens |
| Pēctecis | Ali Mufits Gurtuna |
|
|
|
| Dzimš. dati | 1954. gada 26. februāris Stambula |
| Politiskā partija | Taisnības un attīstības partija |
| Reliģija | sunnītu islāms |
Redžeps Tajjips Erdōans (turku valodā: Recep Tayyip Erdoğan, dzimis 1954. gada 26. februārī) 2003. gada 14. martā kļuva par Turcijas premjeru. Viņš ir Taisnības un attīstības partijas priekšsēdētājs.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Bērnība un jaunība
Erdōans dzimis Stambulā, Kasimpašā rajonā. Viņa ģimenes priekšteči ir gruzīnu imigranti, kas no Batumi pārcēlās uz Rize. Bērnību Erdōans pavadīja Rizē un 13 gadu vecumā atgriezās Stambulā. Izglītību ieguvis Imama Hatipa skolā un Marmaras universitātes Ekonomikas un administratīvo zinātņu fakultātē, Erdōans 16 gadus spēlēja futbolu gandrīz profesionālā līmenī.
[izmainīt šo sadaļu] Ienākšana politikā
1970. gadu beigās Erdōans strādāja Stambulas pašvaldības transporta uzņēmumā IETT un sāka savu politisko darbību Nacionālajā glābšanas partijā, kuru vadīja Nedžmettins Erbakans.
1970. gadu beigās Turcija piedzīvoja politiskus satricinājumus, kas izpaudās bruņotos konfliktos starp labējiem un kreisajiem spēkiem, izraisot 1980. gada valsts apvērsumu. Valsts apvērsuma laikā vairākas partijas tika likvidētas, tai skaitā arī Nacionālā glābšanas partija. Nedžmettinu Erbakanu tiesāja kara tiesa un pēc apvērsuma beigām Erdōans aizgāja no darba Stambulas transporta uzņēmumā un strādāja privātā biznesā. 1982. gadā viņš pildīja obligātais militārais dienests.
1983. gadā, kad tika atjaunota iepriekšējā valsts iekārta, apvērsuma rīkotāji aizliedza Nedžmettinam Erbakanam piedalīties politiskajā dzīvē, bet bijušie Nacionālās glābšanas partijas locekļi nodibināja Labklājības partiju un tās sastāvā Erdōans atgriezās politiskajā dzīvē.
1985. gada pašvaldību vēlēšanās Erdōans kļuva par Stambulas provinces vadītāju un kandidēja Stambulas mēra vēlēšanās no Bejōlu rajona. Pašvaldības vēlēšanās viņš neguva uzvaru un partija sadalījās, lai atsevišķi piedalītos Turcijas Lielās nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanās. Bet līdz 1991. gadam Erdōanam neizdevās savākt pietiekami ievērojamu balsu skaitu un tikai 1991. gadā viņa partija spēja pārvarēt 10% balsu barjeru, lai varētu iegūt vietas parlamentā.
Par parlamenta deputātu Erdōanu ievēlēja Stambulas province, bet vēlēšanu rezultātus anulēja Augstākā vēlēšanu komiteja.
[izmainīt šo sadaļu] Stambulas mērs (1994)
1994. gada 27. martā Erdōanu par kandidātu pašvaldību vēlēšanās izraudzīja Erbakans, jo viņam bija laba oratora spējas un viņš kļuva par mēru. Labklājības partija kļuva par lielāko partiju Turcijā un Erdōans bija kļuvis par Stambulas mēru, kā arī par Lielās Stambulas metropoles padomes priekšsēdētāju.
Būdams Stambulas mērs, viņš kļuva par populāru un efektīvu administratoru. Kā apdzīvotākās pilsētas mērs, viņš kļuva par Turcijas populārāko politiķi un tā pat, kā viņa priekšteči, strādāja pie Stambulas infrastruktūras un transporta tīkla attīstības projektiem.
Šajā laikā Turcijas islāmistu politikā valdīja haoss. Erdōans paātrināja šķelšanos, jo 1995. gadā Jaunā gada svinībās viņš paziņoja, ka šī tradīcija ir sekulāristu izdomājums un tādēļ tas nav viņam leģitīms pamats, lai tos uztvertu par īstiem svētkiem. Vēlāk viņš paziņoja, spiežot roku kādai sievietei, ka atteikšanās sarokoties tikai viņu sarūgtinātu un kaitētu dialogam. Tomēr, pēc šādas sarokošanās ar pretējā dzimuma pārstāvi, viņš lūdzot Dievu, lai viņam to piedod.
[izmainīt šo sadaļu] 1998. gada apcietinājums
Ar savu pro-silāmisko rīcību Erdōans 1998. gadā izpelnījās notiesājošu spriedumu.[1] Esot Stambulas mēra krēslā, Erdōans Turcijā stāvēja pāri visiem citiem 200 mēriem un valsts amatpersonām, jo viņš bija visas valsts mēroga politiķis un kā patrons daudziem miljoniem islāmiski orientētajiem vēlētājiem.
1997. gadā Labklājības partiju pasludināja par pretkonstitucionālu un slēdza tādēļ, ka tā apdraudēja valsts sekulāros pamatus. 1998. gadā Erdōans bija aizliegtās partijas aktīvistu runas vīrs. Turcijā sekulārisms ir ārkārtēji nopietns jautājums, kas sakņojas valsts pamatā esošajā Kemalistu ideoloģijā. Turcijas konstitūcija nosaka, ka Turcijas valsts pamata iezīmes ir laicisms (laïcité), sociālā vienlīdzība un tiesiskā vienlīdzība. Kemalistu ideoloģijā ir pieņemts „publiskā saprāta” princips, kas nosaka, ka jebkādi jautājumi, kas nav personiski, ir sekulāri un šajos jautājumos neviena reliģija nav tiesīga gūt virsroku. Kādas reliģijas popularizēšana tiek uztverta kā reliģiskās neiecietības veicināšana un šis termins jau kopš republikas dibināšanas ir iestrādāts konstitūcijā. Šo terminu no konstitūcijas izmanto, lai apturētu jebkādu politisko darbību, kas aicina atjaunot kalifātu, atjaunojot atceltā Osmaņu kalifāta darbību.
Erdōans sevi pieskaita pie reliģiskajiem konservatīvajiem un 1997. gada 12. decembrī publiskā sapulcē Siirtā viņam tika uzdots jautājums par valsts iekārtas pamatiem (sekulārismu). Savā atbildes runā Erdōans raksturoja valsts sabiedrību kā divas fundamentāli atšķirīgas nometnes — vieni ir tie, kas akli seko Ataturka idejām (sekulāristi) un otra ir ticīgie (musulmaņi), kas uzskata, ka islāms nav atdalāms no šariata. Pēc šī paziņojuma viņš publiski nolasīja labi zināmu musulmaņu dzejoli, ar nelieliem grozījumiem:
| Erdōana labotais teksts | Oriģinālais teksts |
|---|---|
. |
|
Erdōans visu dzejoli paturēja tādu, kā oriģinālā, tikai izņēma vietu, kur tiek slavēta Osmaņu impērijas armija.
[izmainīt šo sadaļu] Taisnības un attīstības partijas dibināšana (2001)
Aizliegtā Labklājības partija pārtapa uz laiku par citu organizāciju ar nosaukumu Tikumības partija, kuru 1999. gadā arī atzina par pretkonstitucionālu.
Erdōans pēc laika kļuva par vadītāju politiķu grupai no vecās Labklājības partijas un 2001. gada 14. augustā nodibināja jauno Taisnības un attīstības partiju. Dibinot partiju, Erdōans paziņoja, ka tā nav partija ar reliģisku asi.
[izmainīt šo sadaļu] Ievēlēšana par premjeru
Taisnības un attīstības partija 2002. gada 3. novembra vēlēšanās ieguva 34,3% balsu. Šādiem panākumiem pamatā bija veco partiju nespēja tikt galā ar ekonomiskajiem jautājumiem, ko vēl pasliktināja 1999. gada zemestrīce. Saskaņā ar Turcijā esošo vietu sadales kārtību parlamentā, Taisnības un attīstības partija ieguva vairākumu. Tomēr Erdōanam neļāva kļūt par premjeru vēl ilgu laiku, jo viņš bija citējis musulmaņu tekstu publiskā vietā. Erdōana vietā partija par premjeru ievēlēja Erdōana atbalstītāju Abdullahu Gilu, kurš parūpējās, lai tiktu grozīta konstitūcija un Erdōans varēja ieņemt vietu parlamentā un vēlāk, 9. martā, kļūt par premjeru.
2006. gada 17. oktobrī Erdōans izraisīja uztraukumu, jo tika ievietots slimnīcā hipoglikēmijas dēļ. Slimību bija izraisījusi gavēšana Ramazāna laikā. Erdōana šoferis, pirms aizvest viņu uz slimnīcu, nejauši atstāja mašīnā atslēgas un aizcirta durvis. Premjera bruņumašīna automātiski aizslēdzās un bezsamaņā esošais premjers gulēja, kamēr no tuvējā būvlaukuma tika atnests liels āmurs, ar kuru izdauzīja bruņustiklus, lai dabūtu no auto slimo premjeru.
