Livonijas ķēniņvalsts

Vikipēdijas raksts

Livonijas ķēniņvalsts jeb Livonijas karaliste (vācu: Königreich Livland, krievu: Королевство Лифляндия) bija pasludināta monarhija Livonijas kara laikā.

Krievijas cars Ivans Bargais kopā ar saviem vācu padomniekiem Johanu Taubi un Elertu Krūzi plānoja izveidot neatkarīgu Livonijas valsti, kas atrastos Krievijas protektoriātā. 1569. gadā Taube un Krūze stājas kontaktos ar Dānijas princi Magnusu. Ivana Bargā piedāvājums bija izveidot visu Livonijas konfederācijas teritoriju par Krievijas vasaļvalsti, par kuras valdnieku kļūtu Magnuss. Nākotnē šai valstij tiktu pievienotas jaunas krievu iekarotas teritorijas. Magnuss pieņēma priekšlikumu un 1570. gada 10. jūnijā ieradās Maskavā. Sarunu rezultātā augustā Magnuss turpat tika kronēts par Livonijas karali un apprecējās ar Ivana Bargā radinieci Eifimiju Vladimirovnu, kurai pūrā cars solīja dot piecas mucas zelta. Livonijas karaļvalstij tika apsolīta ticības brīvība, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecība Krievijā bez muitām un nodevām. ^[1]

Magnuss savā rīcībā arī saņēma 20 000 krievu kareivju, ar kuriem devās iekarot savu karaļvalsti, kā pirmo mērķi uzbrukumam izvēloties tai brīdī Zviedrijas kontrolēto Rēveli. Ivana Bargā plāns, kronējot par Livonijas karali dāņu princi, bija saņemt Dānijas karaļa, Magnusa brāļa Frederika II atbalstu. Taču plāns nerealizējas un 1571. gada beigās Magnuss, neguvis panākumus, ir spiests pārtraukt Rēveles aplenkumu. ^[2]