Latvijas rokmūzika
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 |
Skatiet šī raksta diskusijas lapu. |
Latvijas rokmūzika (turpmāk tekstā - LR) pasaules rokmūzikas daļa. Arī Latvijā rokmūzika ir mūzikas mākslinieku daļas pašizteiksmes veids, tostarp LR ir dažu mūziķu dzīves stils.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Īss raksturojums
Līdzīgi kā pasaulē - LR raksturojas ar sekojošiem izteiksmes līdzekļien: forsētu ģitāru skaņas + intensīvs ritma grupas (bungas un basģitāras) pielietojums. Protams, rokmūzika attīstās, un laika gaitā šie izteiksmes līdzekļi var mainīties.
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
LR radās gandrīz reizē ar pasaules rokmūziku (20.gs 60tie gadi). Saistībā ar to, ka līdz pat 1991. gadam Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā (okupācijā), LR rokmūzikas attīstība tika bremzēta. No tā savukārt izriet - LR rokmūzikai bija "papildus" nozīme: bija viena no nevardarbīgās pretošanās formām pret toreizējo totalitāro padomju iekārtu. 20.gs 60to un 70to gadu pirmajā pusē liela uzdrīkstēšanās bija - vispār muzicēt "kā rietumos". Vēl ņemot vērā - attiecīgo skaņu iekārtu (instrumentu un pastiprinātāju) trūkumu/kā rezultātā LR pirmsākumos notika aktīva "mājas amatniecība" (iekārtu būvniecība un pagrīdes sagāde caur nelegālām iespējām). Bet laika gaitā (70to gadu otrā puse un tālāks laiks...) agrākā cenzūra mīkstinājās, un tad tika pieļauta dažu "pašdarbības kolektīvu/vokālu instrumentālo ansambļu jeb VIA") eksistence. Protams, vispārēja kontrole ("tarifikāciju" veidā) tika saglabāta līdz 1988. gadam. Vienlaikus komunistiskās partijas deleģētie "kultūras" funkcionāri turpināja cīnīties ar dažiem disidentiski noskaņotiem muzikantiem un grupām (Pērkons, Z.Liepiņš, Līvi ...). LR brīva eksistence un attīstība sākās tikai reizē ar padomju iekārtas sabrukumu.
[izmainīt šo sadaļu] Kas notiek šodien?
LR joprojām ir mūziķu daļas pašizteiksmes veids. LR pakļaujas visiem kapitālistiskās ekonomikas darbības kanoniem. Kopumā ir nedaudz grupas, kas mūsdienās spējīgas eksistēt un attīstīties. Lielā vairumā šīs mūziķu apvienības "dzīvo" nelielu laika sprīdi, un pavisam nedaudzos gadījumos spēj "aizdzīvot" līdz pirmajam izdotajam albumam. 3 un vairāk diskus spējīgas izlaist uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas LR rokkomandas. Vēl mazāk ir to mūziķu apvienības, kuras savā mākslinieciskajā ceļā bija un ir uz "Latvijas roka" virzienu. šis virziens vēl ne tuvu nav fiksēts kā mūzikas stils, bet kā labākos piemērus varam minēt Sīpolus, Menuetu, Sky Forger... Lai gan kopumā dažādos gados ir bijušas ap 200 mūzikas grupu, kuru muzicēšanu lielākā vai mazākā mērā varētu pieskaitīt pie rokmūzikas.
[izmainīt šo sadaļu] Rokmūzikas Vēsture
Rokenrols ir šīs mūzikas pirmais vēsturiskais veids, kas radās ASV 50.gadu 1.pusē. Tieši pateicoties divu amerikāņu mūzikas veidu – melnā ritmblūza un balto kantrimūzikas mijiedarbībai, radās mūzika, kas kļuva pazīstama un slavena ar nosaukumu – rokenrols. Ritmblūzam un kantrimūzikai ir daudz kopēja. Abi šie mūzikas veidi pastāvēja savrup no izplatītākās populāras mūzikas un abi izveidojās ASV dienvidos. Ritmblūzam un kantrimūzikai piemita deju raksturs. Svarīga loma bija ģitārai. Ritmblūza un kantrimūzikas dziesmu saturs vēstīja par ikdienišķām cilvēku rūpēm, vienkāršām jūtām, tādējādi atšķiroties no mūzikas ar nosacīti romantiskiem tēliem, kuri dominēji tā laika salkanajās dziesmās. 50.gadu 1.pusē ASV parādījās pavisam jauna mūzikas klausītāju un patērētāju grupa. Tā bija beibībūmeru paaudze – 2.pasaules kara laikā dzimušie. Šo jauniešu bija ļoti daudz - kara laikā Amerikā tika novērota paaugstināta bērnu dzimstība, tad arī šo parādību nosauca par mazuļu sprādzienu (baby boom). Beibībūmeru paaudze bija gados jauna un atšķirīga pēc savas uzvedības un orientācijas. Šiem jauniešiem nebija ne mazākās intereses par vecāko paaudžu iemīļoto sentimentālo populāro mūziku. Svarīgi arī izrādījās tas, ka šiem jauniešiem bija pietiekami daudz naudas, lai varētu apmierināt savus mūzikas untumus, pērkot skaņuplates, un šādā veidā pirmo reizi mūzikas vēsturē pusaudži un jaunieši sāka ietekmēt populārās mūzikas industriju un tās attīstību. Šajā laikā ritmblūza mūziku balto raidstacijas raidīja reti, jo to īpašnieki bija pārliecināti, ka šāda mūzika var atbaidīt viņu klausītājus. Pēkšņi atklājās, ka baltie jaunieši kuplā skaistā ir sākuši klausīties melno raidstaciju programmas tieši šīs mūzikas dēļ. Kad balto jauniešu vairākums sāka klausīties ritmblūza radio programmas, tiem, protams, radās vēlēšanās iegādāties skaņuplates ar šo dziesmu ierakstiem. Bet tajā laikā vēl bija spēkā rasu segregācija – tāda kārtība, kurā melnajiem ASV iedzīvotājiem bija atļauts uzturēties speciāli viņiem atvēlētās vietās gan parkos, gan transportā, gan pilsētas rajonos. Viņiem bija savas baznīcas, veikali, izklaides vietas. Tāpat bija arī ar mūziku: pastāvēja mūzika melnajiem, ko atskaņoja un arī iespēlēja skaņuplatēs melnie mūziķi. Šīs plates apzīmēja ar speciālu nosaukumu – race records (burtiski – rasu ieraksti, bet faktiski tas nozīmēja – skaņu plates melnajiem). Uzņēmīgie baltie producenti, saprazdami, ka, pārdot šo jauno deju mūziku, varēs labi nopelnīt, sāka aicināt baltos mūziķus ierakstīt skaņu platēs ritmblūza dziesmas. Vienīgais, ko viņi gribēja mainīt – uz skaņu plates vāka melno seju vietā bija jābūt baltām. Šos ritmblūza dziesmu variantus tā arī nosauca par cover version (burtiski – vāka versija). Izpildot ritmblūzus, slavens kļuva baltais dziedātājs Pols Anka (1941). Šai mūzikai, kas kļuva tik populāra balto vidū, radās izteikta vajadzība pēc jauna nosaukuma, jo balto auditorija pret nosaukumu ritmblūzs izturējās ar aizspriedumiem. Tiek uzskatīts, dīdžejs Alans Frīds pirmais sāka izmantot vārdu rokenrols, lai apzīmētu šo mūzikas stilu. Rokenrols radīja revolūciju populārās mūzikas pasaulē. Tas notika, pateicoties divu pasaulslavenu dziedātāju centieniem. Bils Heilijs un viņa grupa Comets uzsāka savu mūziķu karjeru, izpildot dziesmas kantori un vesterna stilā. Vēl viens bijušais kantori dziesmu dziedātājs Elviss Preslijs ar rokenrolu iekaroja visu pasauli. Vēl līdz mūsdienām viņš nav pārspēts popularitātes ziņā. Miljoni klausītāju padarīja viņu par savu elku, it sevišķi tas attiecas uz jaunietēm, kuras viņu dievināju. Agrīnie Preslija ieraksti tā saucamajā country rock stilā bija populārāki melno vidū. Elviss Preslijs nekad nav mācījies mūziku, bet slavu un popularitāti kā dziedonis ieguva, pateicoties savam talantam, neatlaidībai un veiksmei. Agrīnā roka dziesmu vairākums formas un harmonijas ziņā balstās un blūza principiem. Solistu dziedātāju pavada viena vai vairākas elektriski pastiprinātas ģitāras, saksofons, dažreiz arī trompete. Dziedātājs pēc vajadzības var ne tikai dziedāt, bet arī kliegt, brēkt, rūkt. Drīzumā arī melnie mūziķi uzsāka radīt savus rokenrola paveidus. Pats slavenākais bija Čaks Berijs, kura priekšnesumi sasniedza vēl augstāku meistarību, nekā piemita Bilam Heilijam un Elvisam Preslijam. Tieši Čaka Berija mūzika nopietni ietekmēja divu slavenāko britu agrīnā roka gupu – The Beatles un Rolling Stones – daiļradi. Sākumā rokenrolu atskaņoja mūziķi, kuri pārstāvēja dažādus mūzikas stilus un rokenrolā ieviesa šo stilu elementus. Svarīgākie bija ritmblūzs, kantori mūzika un estrādes dziesmas. Melnās mūzikas elementu pārsvars radīja pamatu turpmākiem melno populārās mūzikas stiliem, tādiem, kā souls, fanks un reps. Kad estrādes mūzikai raksturīgie paņēmieni sāka aizvietot rokenrola ekspresiju un enerģiju, parādījās virziens, ko tagad saucam par popmūziku visos tās bezgalīgi daudzajos paveidos. 50.gadu beigas kļuva par rokenrola norieta laiku. Tirgu pārpludināja neiedomājams daudzums pakaļdarinājumu, dažādu sakritību dēļ vairums labāko rokenrola izpildītāju atstāja skatuvi. Šādos apstākļos popmūzika iekaroja aizvien vairāk ievērības, vienlaikus kļūstot mākslinieciski vājāka.
