Latvijas naudas vēsture

Vikipēdijas raksts

Par Latvijas naudas vēsturi var runāt, sākot ar 1918. gadu, ko uzskata par Latvijas Republikas proklamēšanas gadu. Uz to brīdi valstī bija vairāki likumīgi maksāšanas līdzekļi jeb naudasvienības:

Ostrubļi
Ostmarkas
Vācijas valsts markas
Cara naudas rubļi un kapeikas
Domes nauda un kerenkas
un vēl dažu pilsētu izlaistās naudas zīmes.

[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģiska naudas attīstība Latvijā

1918. gada 11. decembrī tika atzītas trīs dažādu ārvalstu naudas vienības, bija arī noteikts oficiālais apgrozībā esošās naudas kurss.

1919. gada 22. martā finanšu ministram tika nodots rīkojums no Latvijas Republikas pagaidu valdības par pirmās Latvijas naudas zīmes ieviešanu, nosaucot to par Latvijas rubli, un tās maiņas zīmi - par Latvijas kapeiku. Turpmāko trīs gadu laikā tika izlaistas 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu naudas zīmes un kapeikas ar 5, 10, 25 un 50 nominālvērtību. Šo naudas zīmju autori bija mākslinieki: Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš. Šie soļi tiek uzskatīti par Latvijas naudas sistēmas pamata likšanu.

1922. gada 3. augustā tika apstiprināti "Noteikumi par naudu", kas paredzēja to, ka Latvijas Republikas naudas vienību nosauca par latu un lata simtā daļa tika saukta par santīmu. Apgrozībā vēl joprojām atradās Latvijas rublis un tā kapeikas.

1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce bija pieņēmusi likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Šis lēmums bija pieņemts, balstoties uz to, ka Latvijas Banka varētu realizēt sekmīgu monetāro politiku. Latvijas Bankai bija piešķirtas emisijas tiesības un tās pirmo reizi tika izmantotas 1922. gada 2. novembrī, kad tā laida apgrozībā 10 latu un 500 Latvijas rubļu pagaidu naudas zīmes.

Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka laida apgrozībā 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu naudas zīmes.

1923. gadā tika izstrādāta 100 latu naudas zīme, kuras autori bija mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze. Šī 100 latu banknote tika iespiesta Latvijas Valstspapīru spiestuvē, spiestuves iekārtas nespēja radīt banknotes ar augstu aizsardzības līmeni pret viltošanu, tādēļ Latvijas Banka bija nolēmusi visas izlaistās banknotes iespiest Anglijā. Tas nodrošināja augstāku pretviltošanas aizsardzības līmeni. Neskatoties uz to, finanšu ministrija turpināja izdot valsts kases zīmes ar 5, 10 un 20 latu nominālvērtību un tās tika iespiestas Latvijas Valstspapīru spiestuvē. Pie šīm naudas zīmēm jau atkal strādāja mākslinieki Rihards Zariņš, Kārlis Krauze un Harijs Gricēvičs. Tika arī apgrozībā laistas lata maiņas monētas ar 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu nominālvērtību.

1939. gads. Latvijas Banka izlaida 100 latu banknoti, kas bija izgatavota Latvijas Valstspapīru spiestuvē, un tās autori bija mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze.

1940. gada 17. jūlijs, Sarkanās armijas okupētā Latvija tiek inkorporēta PSRS sastāvā. 1940. gada 10. oktobrī Latvijas Banka vairs nepilda latvijas centrālās bankas funkcijas, bet gan pāriet PSRS Valsts Bankas pārvaldībā un kļūst par PSRS Valsts Bankas Latvijas Republikānisko kantori. Tādā veidā tiek veikti pakāpeniski PSRS naudas sistēmas ieviešanas pasākumi.

1940. gada 25. novembrī PSR Tautas komisāru padome noteica lēmumu, kas paredzēja lata un PSRS rubļa kursa noteikšanu 1 lats = 1 rublis.

1941. gada 25. martā PSRS centrālā banka anulē latu kā maksāšanas līdzekli un PSRS rublis paliek par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.