Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas
Vikipēdijas raksts
Atbilstoši Satversmei, Latvijas prezidentu ievēl Saeima uz četriem gadiem (pirms 1997.gada Satversmes grozījumiem - uz trīs gadiem). Līdz šim Latvijas prezidenta vēlēšanas ir notikušas desmit reizes, vienu reizi - 1936.gadā Kārlis Ulmanis sevi par prezidentu pasludināja bez vēlēšanām.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Prezidenta vēlēšanu vēsture
[izmainīt šo sadaļu] 1922
Pirmās Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1922. gada 14. novembrī. Jānis Čakste pēc vienošanās starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju un Latvijas Zemnieku savienību tika izvirzīts kā vienīgais kandidāts un ievēlēts kā 1.Latvijas prezidents ar 92 balsīm par un 6 deputātiem atturoties.
[izmainīt šo sadaļu] 1925
1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1925. gada 6. novembrī. Vēlēšanās ar trīs kandidātiem par Latvijas prezidentu atkārtoti tika ievēlēts Jānis Čakste.
[izmainīt šo sadaļu] 1927
Vēlēšanas notika ārkārtas apstākļos, jo līdzšinējais Latvijas prezidents Jānis Čakste bija miris, prezidenta amatā esot. Prezidenta ievēlēšana šajā reizē izrādījās ļoti grūta - tikai pēc deviņiem neveiksmīgiem balsojumu trīs Saeimas sēžu garumā par 2. Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals.
[izmainīt šo sadaļu] 1930
Gustavs Zemgals atteicās kandidēt atkārtoti, līdz ar to, līdzīgi kā 1927. gada vēlēšanās bija nepieciešamas daudzas balsojuma kārtas, līdz par prezidentu tika ievēlēts Latvijas Zemnieku savienības kandidāts Alberts Kviesis, kas kļuva par 3. Latvijas Valsts prezidentu.
[izmainīt šo sadaļu] 1933
Jau pirmajā balsojuma kārtā atkārtoti par prezidentu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents Alberts Kviesis. Nākamās prezidenta vēlēšanas Latvijā notika tikai pēc 50 gadiem - vispirms notika Ulmaņa apvērsums, tad sekoja okupācija un tikai 1993. gadā atkal atbilstoši Satversmei tika ievēlēts Latvijas prezidents.
[izmainīt šo sadaļu] 1993
Pirmajās atjaunotās Latvijas prezidenta vēlēšanās par prezidentu tika ievēlēts iepriekšējā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls Guntis Ulmanis. Zīmīgi, ka vēl viens no pārējiem diviem kandidātiem bija nozīmīgas Latvijas politiķu dzimtas pārstāvis - Zigfrīda Meirovica dēls Gunārs Meierovics.
[izmainīt šo sadaļu] 1996
1996. gadā pietika ar vienu balsošanas kārtu, lai atkārtoti par Latvijas prezidentu tiktu ievēlēts Guntis Ulmanis. Vēlēšanas bija zīmīgas ar to, ka viens no prezidenta amata kandidātiem - Alfrēds Rubiks - tobrīd izcieta cietumsdodu.
[izmainīt šo sadaļu] 1999
Pirmo reizi atbilstoši pieņemtajiem Satversmes grozījumiem Latvijas prezidents tika ievēlēts uz 4 gadu termiņu līdzšinējo 3 gadu vietā. Vaira Vīķe-Freiberga kļuva par pirmo sievieti-Latvijas prezidenti.
[izmainīt šo sadaļu] 2003
Vēlēšanās bija izvirzīta tikai viena kandidāte - Vaira Vīķe-Freiberga, kas ar nospiedošu balsu pārsvaru saglabāja prezidentes vietu uz vēl 4 gadiem.
[izmainīt šo sadaļu] 2007
Vairums spilgtāko notikumu ap prezidenta vēlēšanām notika dažas nedēļas pirms to faktiskās norises, kad valdošās koalīcijas partijas atteicās no saviem izvirzītajiem kandidātiem un vienojās par Valda Zatlera kandidatūru. Pēdējās dienās pirms vēlēšanām opozīcija izvirzīja Aivaru Endziņu kā alternatīvo kandidātu. Par Latvijas prezidentu tika ievēlēts Valdis Zatlers.
