Latvijas Tautas fronte

Vikipēdijas raksts

Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiskā organizācija Latvijā, Trešās Atmodas organizatoriskais pamats.

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 Saites
3 Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Dibināšana un ceļš pie varas

LTF bija dibināta 1988. g. 8. oktobrī jau kā masveida organizācija "pārbūves" atbalstam, jo vairākos mēnešos topošās LTF atbalsta grupas bija izveidotas visā republikā un pēc to novērtējuma apvienoja vairāk par 100 000 cilvēku. Dienu pirms dibināšanas klajā nāca informācijas lapa "Atmoda". Par LTF priekšsēdētāju ievēlēja Daini Īvānu.

Laikraksti — "Atmoda" un "Атмода" (vēlāk "Балтийское время").

1989. g. LTF kļūst masveidīgāka, radikālāka un sāk atklāti uzstāties par Latvijas neatkarību, kā arī tirgus ekonomiku. Un tas vainagojies panākumiem!

[izmainīt šo sadaļu] Neatkarības atjaunošana

1989. g. vietējās varas orgānu vēlēšanu rezultātā Tautas fronte iegūst varu vairumā pašvaldību, tajā skaitā Rīgā.

LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā LTF iegūst 134 deputātus no 201. Tās pārstāvis Anatolijs Gorbunovs turpina pildīt AP priekšsēdētāja pienākumus, bet par Ministru Padomes priekšsēdētāju kļūst Ivars Godmanis. Tieši LTF deputāti nodrošina Neatkarības deklarācijas pieņemšanu.

Daini Īvānu LTF priekšsēdētāja amatā 1990. g. nomaina Romualds Ražuks.

Pēc reālās neatkarības atjaunošanas 1991. g. no LTF atšķēlās daudzas grupas (piemēram, frakcija "Satversme" Augstākajā Padomē).

[izmainīt šo sadaļu] Noriets

1993. g. 5. Saeimas vēlēšanās lielākā daļa bijušo tautfrontiešu piedalās citos sarakstos un LTF ar Ivaru Godmani priekšgalā neiekļūst 5. Saeimā.

Vēlāk tā pārtop par Kristīgo tautas partiju, kas 1997. g. pievienojas Kristīgi demokrātiskajai savienībai^[1]. Pastāv arī ziņas^[2], ka 1999. g. 9. oktobrī LTF 9. kongress pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.

Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15 atrodas Tautas frontes muzejs. Šī ēka, kurā ilgāku laiku atradās LTF birojs, bija nodota muzejam ar īpašu likumu.