Kaprilskābe
Vikipēdijas raksts
Kaprilskābe | |
---|---|
Kaprilskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | C8H16O2 |
Molmasa: | 144,21 g/mol |
Blīvums: | 910 kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 16-17°C |
Viršanas temperatūra: | 237°C |
Kaprilskābe (n-oktānskābe, heptānkarbonskābe, С7Н15СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Kaprilskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī šķīst ļoti slikti. Kaprilskābes sāļus un esterus sauc par kaprilātiem.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Glicerīda veidā atrodama sviestā un kokosriekstu eļļā. Kaprilskābes esterus satur vīni. Kaprilskābes izoamilesteris atrodams sīveļļās.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Kaprilskābi var iegūt oleīnskābes sausās pārtvaices procesā, kā arī, oksidējot n-oktilspirtu.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Kaprilskābi lieto kaprilskābes esteru iegūšanai, kurus izmanto parfimērijā. To lieto arī krāsvielu iegūšanai. Kaprilskābei ir pretsēnīšu aktivtāte, tā ieteikta kandidozes un dažu bakteriālu infekciju ārstēšanai.
Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes | |
---|---|
Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe |