Behenskābe
Vikipēdijas raksts
Behenskābe | |
---|---|
Behenskābes struktūrformula |
|
Ķīmiskā formula: | C22H44O2 |
Molmasa: | 340,58 g/mol |
Blīvums: | ? kg/m3 |
Kušanas temperatūra: | 74-78°C |
Viršanas temperatūra: | 306°C pie 60 mmHg |
Behenskābe (dokozānskābe, С21Н43СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Behenskābe ir balta vai iedzeltena kristāliska (adatveida kristāli) vai pulverveida viela.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Glicerīda veidā atrodama rāceņu, rapšu un zemesriekstu eļļā, kā arī Indijas koka Moringa oleifera sēklu eļļā (ben oil jeb behen oil - no tā cēlies behenskābes nosaukums). Tonna zemesriekstu čaumalu satur 5-6 kg behenskābes. Behenskābe cilvēkam izraisa holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Iegūst no moringas koka eļļas.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Reducējot behenskābi, var iegūt behenilspirtu.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Behenskābi pielieto kosmētikā matu kopšanas līdzekļu sastāvā.
Svarīgākās piesātinātās vienvērtīgās karbonskābes | |
---|---|
Skudrskābe | Etiķskābe | Propionskābe | Sviestskābe | Baldriānskābe | Kapronskābe | Enantskābe | Kaprilskābe | Pelargonskābe | Kaprīnskābe | Laurīnskābe | Miristīnskābe | Palmitīnskābe | Margarīnskābe | Stearīnskābe | Arahīnskābe | Eikozānkarbonskābe | Behenskābe | Lignocerīnskābe | Cerotīnskābe | Montānskābe | Melisīnskābe | Psillastearilskābe |