Junga modulis

Vikipēdijas raksts

Junga modulis jeb materiāla elastības modulis ir koeficients, kas raksturo materiāla pretestību stiepes vai spiedes elastīgajai deformācijai. Junga moduli SI mērvienībās izsaka paskālos jeb N/m². Elastības modulis atkarīgs no vielas uzbūves (saitēm starp vielas molekulām) un ārējiem apstākļiem – temperatūras, vielas termiskās apstrādes, bet ne no tās ģeometriskās formas.

Šis koeficients nosaukts 18. gadsimta angļu zinātnieka Tomasa Junga (Thomas Young) vārdā, kurš šo elastības raksturlielumu aprakstīja 1807. Pirms tam, jau 1727. gadā Leonards Eilers šo ideju bija aprakstījis, un 1782. gadā eksperimentus bija veicis itāļu zinātnieks Džordano Ričati.

Junga modulis ietilpst Huka likumā kā proporcionalitātes koeficients E sakarībai starp mehānisko spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε:

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Kategorijas: Nepabeigti raksti par fiziku | Cietvielu fizika

Views

• Raksts
• Diskusija
• Pašreizējā versija

Navigācija

• Sākumlapa
• Kopienas portāls
• Aktualitātes
• Pēdējās izmaiņas
• Nejauša lapa
• Palīdzība
• Ziedojumi

Meklēt

Citās valodās

• Afrikaans
• Български
• Català
• Dansk
• Deutsch
• English
• Español
• Eesti
• Suomi
• Français
• Galego
• עברית
• Magyar
• Italiano
• 日本語
• Lietuvių
• Nederlands
• ‪Norsk (bokmål)‬
• Polski
• Português
• Русский
• Slovenčina
• Slovenščina
• Svenska
• ไทย
• Türkçe
• Українська
• 中文

• This page was last modified 22:15, 20 jūnijā, 2008 by Vikipēdijas lietotājs TXiKiBoT. Based on work by Vikipēdija user(s) VolkovBot, Idioma-bot, Dainis, ScAvenger un Xil un Anonīmie Vikipēdijas lietotāji(s).
• Saturs ir pieejams saskaņā ar GNU Free Documentation License.
• Par Vikipēdiju
• Saistību atrunas

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -