Helmno

Vikipēdijas raksts

Chełmno

Iedzīvotāju skaits (2007)

20 553 [1]

Pilsēta

no 1338. gada

Citi nosaukumi

vācu - Culm/Kulm

Vojevodiste

Kujāvijas-Pomožes vojevodiste

Apriņķis

Helmno apriņķis

Mājaslapa

http://www.chelmno.pl/

Koordinātes

53°22′″N 18°25′″E / <span class="geo-dec geo" title="Maps, aerial photos, and other data for Expression error: Unexpected / operator Expression error: Unexpected / operator">Expression error: Unexpected / operator, Expression error: Unexpected / operator

Helmno rātsnams

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Chełmno

Helmno (Chełmno) - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes. Kulmas zemes (ziemia chełmińska, Kulmerland) vēsturiskā galvaspilsēta. Pilsētā labi saglabājusies vecpilsēta ar aizsardzības mūriem.

Pirmoreiz rakstos minēta 1065. gadā. Helmno vairākkārt uzbruka prūši. Lai pasargātos no prūšu uzbrukumiem, 1226. gadā Mazovijas kņazs Konrāds I uzaicināja Vācu ordeņa brāļus uz Kulmas zemi un Helmno kļuva par vienu no krustnešu galvenajiem atbalsta punktiem cīņā pret prūšiem. 1233. gada 28. decembrī Hermanis Balks un Hermanis fon Zalca Helmno piešķīra pilsētas tiesības ar Magdeburgas tiesību pārveidotu formu. Šīs pilsētu tiesību veids jeb t. s. Kulmas tiesības bija paraugs vairāk kā 200 citu pilsētu (arī Varšavas, Kēnigsbergas un Klaipēdas) pilsētu tiesību likumam. Vēsturisks bīskapijas centrs. Pilsēta strauji attīstījās kā Hanzas savienības locekle. Līdz 1466. gadam Helmno bija Vācu ordeņa valsts sastāvā, līdz Trīspadsmitgadu kara rezultātā iekļāvās Polijas valstī. XVI gadsimta pirmajā pusē Helmno bīskaps bija Tīdemans Gīze - Nikolaja Kopernika tuvs draugs, ar kura gādību Nirnbergā tika nodrukāts Kopernika galvenais darbs De revolutionibus orbium coelestium (Par debess sfēru griešanos). 1772. gadā, pēc Polijas Pirmās dalīšanas, Helmno iekļāvās Prūsijā. XVII gadsimta sākumā pilsētā jaunības dienas pavadīja vācu filozofs Makss Štirners. No 1807. līdz 1815. gadam tā bija Varšavas hercogistē. No 1816. līdz 1818. gadam vietējā karaskolā mācījās nākamais Prūsijas ministru prezidents Albrehts fon Rons. Pēc 1. pasaules kara, 1920. gadā iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Vēsturiski pilsētas iedzīvotāju sastāvs bijis jaukts (vācu / poļu), tomēr pēc 2. pasaules kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.