Grenoble
Vikipēdijas raksts
| Grenoble | |||
|---|---|---|---|
|
|||
| Valsts |  Francija |
||
| Reģions | Rona-Alpi | ||
| Departaments | Izēra | ||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā (2007) | 159 472 ([1]) 552 547 (aglom.) |
||
| Dibināta | III gs. | ||
| Mājaslapa | http://www.grenoble.fr/ | ||
.svg/100px-Blason_ville_fr_Grenoble_(Isere).svg.png)
Grenoble (franču - Grenoble, frankoprovansāļu - Grasanòbol) - pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā. Dofinē novada vēsturiskais centrs. Mūsdienās ievērojams zinātnes (fizika, datorzinības un matemātika) un ziemas sporta centrs.
III gadsimtā pilsēta bija pazīstama kā Kularo (Cularo) un tā bija ķeltu cilts allobrogu apmetne. Pēc 380. gada pilsēta tika nosaukta par Gracianopoli (Gratianopolis) romiešu imperatora Graciāna vārdā. Pēc Rietumromas izjukšanas Grenoble bija Burgundijas karalistes sastāvā, bet vēlāk nonāca Vjennas grāfu īpašumā. 1084. gadā Grenobles apkārtnē radās kartūziešu ordenis. No 1349. gadā Grenoble līdz ar visu Dofinē kļuva par Francijas sastāvdaļu. 1788. gada 7. jūnijā Grenoblē notika sacelšanās pret karaļa varu, jeb t. s. "Dakstiņu diena" (Journée des Tuiles), kuru daži vēsturnieki uzlūko par Lielās Franču revolūcijas sākumu.
Tā kā pilsēta atrodas upes ielejā, tāc cieš no gaisa piesārņojuma. Pāri pilsētai paceļas cietoksnis - La Bastille - sākts celt viduslaikos. Tas tiek uzskatīts par lielāko XIX gadsimta fortifikācijas būvi Francijā. Pilsētā ir trīs universitātes un vairāki pētniecības institūti. Pilsētā atrodas Eiropas Sinhrotronās radiācijas iekārta (European synchrotron radiation facility) - lielākais sinhronotrons Eiropā, Laues-Lanževēna instūts (Institut Laue-Langevin) - viens no ievērojamākajiem pasaules neitronu pētniecības centriem, un vairāki citi pasaules līmeņa zinātnes centri.
1968. gadā Grenoblē notika Ziemas Olimpiskās spēles.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Grenoblē dzimuši:
- Renē Arnū (René Arnoux, 1948 - ) - autobraucējs
- Antuāns Barnavs (Antoine Barnave, 1761 - 1793) - politiķis
- Anrī Fantēns-Latūrs (Henri Fantin-Latour, 1836 - 1904) - mākslinieks
- Mišels Figēns (Michel Fugain, 1942 - ) - mūziķis
- Etjēns Bonno de Kondiljaks (Étienne Bonnot de Condillac, 1715 - 1780) - filozofs
- Miss Kittin (1973 - ) - mūziķe
- Žiljēns Robērs (Julien Robert, 1974 - ) - biatlonists
- Stendāls (Stendhal, 1783 - 1842) - rakstnieks
- Lionels Terejs (Lionel Terray, 1921 - 1965) - alpīnists
- Žaks de Vokansons (Jacques de Vaucanson, 1709 - 1782) - izgudrotājs
