Gistavs Moro

Vikipēdijas raksts

Gistavs Moro (Gustave Moreau, * 1826.g. 6. aprīlī Parīzē, † 1898.g. 18. aprīlī turpat) bija franču mākslinieks, simbolisma pārstāvis.

Moro tēvs bijis arhitekts, kurš spējis novērtēt dēla talantu un nosūtījis viņu mācīties pie Fransuā Eduarda Piko - ne pārāk ievērojama mākslinieka, bet visnotaļ spējīga skolotāja. Visai lielu ietekmi uz Moro atstājis franču romantisma mākslinieks Teodors Šaserio, ar kuru viņam kādu laiku bijušas ļoti tuvas attiecības. Pirmā Moro glezna bija "Pieta" (1852). Moro divreiz devies ceļojumā uz Itāliju (1841.g. un no 1857. līdz 1859.g.), kur iepazinies ar Mantenjas, Karlo Krivelli, Sandro Botičelli, Ticiāna, Mikelandželo un Leonardo darbiem.

Pirmo simbolisma garā ieturēto darbu ("Oidips un Sfinksa") Moro sācis gleznot 1862.g., tas izstādīts 1864.g. Līdz ar to aizsākās viņa mākslinieciskās darbības auglīgākais un izcilākais periods, kurā viņš pievērsās vēstures, mitoloģijas, reliģijas tēmām un motīviem (Moro ļoti labi pārzinājis antīko un seno austrumu mākslu).

1875.g. Moro tika piešķirts Goda leģiona ordenis (sākotnēji - bruņinieka pakāpe, 1883.g. - virsnieka pakāpe). 1892.g. viņš kļuva par profesoru slavenajā École des Beaux Arts. Moro ietekmējis sirreālistus un fovistus, pie viņa mācījušies Anrī Matiss, Odiljons Redons u.c. nozīmīgi mākslinieki.

[izmainīt šo sadaļu] Nozīmīgākie darbi

• "Oidips un Sfinksa" (Œdipe et le Sphinx, 1864)
• "Orfejs" (Orphée, 1865)
• "Jāsons un Mēdeja" (Jason et Médée, 1865)
• "Parādība" (L'Apparition, 1876)
• "Hēsiods un mūza" (Hésiode et la muse, 1891)