Erukskābe
Vikipēdijas raksts
| Erukskābe | |
|---|---|
 Erukskābes struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | C22H42O2 |
| Molmasa: | 338,56 g/mol |
| Blīvums: | 860 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 33,8°C |
| Viršanas temperatūra: | 381,5°C (sadalās) |
Erukskābe (cis-13-dokozēnskābe, СН3(СН2)7СН=СН(СН2)11СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Erukskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli. Erukskābei ir trans struktūrizomērs - brasidīnskābe.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Erukskābe lielos daudzumos sastopama augu (galvenokārt krustziežu dzimtas augu) eļļās, piemēram, rapšu vai sinepju eļļā. Erukskābe izdalīta no krustziežu dzimtas augu - pazvērīšu sēklām, no tā cēlies erukskābes nosaukums (latīņu: eruca - pazvērīte). Erukskābi satur arī zivju tauki.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Oksidējot ar slāpekļskābi, erukskābe sadalās par pelargonskābi un brasilskābi. Slāpekļpaskābes iedarbībā pārgrupējas par brasidīnskābi.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Var izmantot kā videi nekaitīgu (biodegradējamu) minerāleļļu. Kosmētikā izmanto kā ādas mīkstinātāju. Lieto retas saslimšanas - adrenoleikodistrofijas - ārstēšanai.
 |
Svarīgākās nepiesātinātās vienvērtīgās karbonskābes |
|---|---|
| Akrilskābe | Krotonskābe (izokrotonskābe) | Angelikskābe (tiglīnskābe) | Oleīnskābe (elaidīnskābe) | Erukskābe (brasidīnskābe) | Nervonskābe | Sorbīnskābe | Ģerānijskābe | Linolskābe | Eleostearīnskābe | Linolēnskābe | Arahidonskābe | Klupanodonskābe | Cervonskābe | Propiolskābe | Stearolskābe (tarirīnskābe) | |
