Dzirksteļizlāde
Vikipēdijas raksts
Dzirksteļizlāde jeb elektriskā dzirkstele ir nestacionārs elektriskās izlādes veids gāzēs.
Dzirksteļizlāde pēc būtības ir līdzīga lokizlādei, tikai norisinās īsu brīdi, nevis pastāvīgi. Tā notiek, ja enerģijas avotam nepietiek jaudas, lai nodrošinātu lokizlādi vai mirdzizlādi - tad, tikko ir izveidojies strāvu vadošs plazmas kanāls starp elektrodiem, spriegums starp tiem nokrītas zem jonizācijas sprieguma un izlāde dažu mikrosekunžu laikā nodziest. Pēc tam potenciāls starp elektrodiem no jauna sāk pieaugt, līdz notiek jauna dzirksteļizlāde. Dzirksteļizlāde notiek pie atmosfēras spiedienam tuviem gāzu spiedieniem un to pavada raksturīgs troksnis jeb sprakšķis. Temperatūra dzirksteles kanālā var sasniegt 10 000 K. Dabā novērojamas gigantiskas dzirksteļizlādes - zibeņi un tos pavadošās intensīvās skaņas sauc par pērkonu.