Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Lokizlāde - Vikipēdija

Lokizlāde

Vikipēdijas raksts

Lokizlāde starp divām naglām
Lokizlāde starp divām naglām

Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs. Atšķirībā no mirdzizlādes, lokizlāde norisinās atmosfēras spiedienā (lai rastos lokizlāde, gāzes spiedienam jābūt ne mazākam kā desmitā daļa no atmosfēras spiediena) un pie lielākas strāvas, tādēļ plazmai, kas rodas lokizlādē, ir daudz augstāka temperatūra (tūkstoši un desmiti tūkstošu grādu). Lokizlādi sauc arī par elektrisko loku vai Voltas loku (novecojis nosaukums).

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Lokizlādi gandrīz vienlaicīgi atklājuši britu zinātnieks Hamfrijs Deivijs un krievu zinātnieks Vasilijs Petrovs 1802. gadā, kā strāvas avotu izmantojot Alesandro Voltas 1800. gadā izgudroto Voltas stabu.

[izmainīt šo sadaļu] Lokizlādes rašanās

Elektriskais loks rodas, augstsprieguma elektriskajai strāvai plūstot cauri atstarpei starp elektriskajiem kontaktiem (elektrodiem). Visvienkāršāk loku var iegūt, mehāniski pārtraucot elektrisko ķēdi, kurā plūst pietiekami liela sprieguma līdzstrāva - ātri kustošies elektroni nespēj apstāties un izlido ķēdes pārrāvumā, jonizējot gāzi, uzkarsējot to un radot plazmu, kas ir labs elektrovadītājs. Tādēļ strāva turpina plūst pa izveidojušos plazmas tuneli starp kontaktiem. Īslaicīgu impulsveida lokizlādi sauc par dzirksteļizlādi. Arī zibens ir gigantiska dzirksteļizlāde.

[izmainīt šo sadaļu] Lokizlādes novēršana

Elektriskā loka rašanās dažādos elektrības slēdžos un kontaktoros ir nevēlama, jo izsauc kontaktu pārkaršanu un ātrāku nolietošanos. Tādēļ lieljaudas augstsprieguma elektroierīcēs lieto speciālus vakuuma vai ar eļļu pildītus slēdžus, kā arī citus tehniskos risinājumus - speciālas loka dzēšanas kameras un elektromagnētiskās spoles.

[izmainīt šo sadaļu] Lokizlādes izmantošana

Agrāk lokizlādi izmantoja apgaismošanā (sk. loka lampa). Tomēr lokizlādes gaismas avoti bija nedroši un to darba mūžs nebija ilgs, jo kontakti elektriskā loka augstās temperatūras ietekmē ātri sabrūk. Problēmu zināmā mērā atrisināja speciālas konstrukcijas loka lampas, kam elektrodu iztvaikošana neizsauca lampas iziešanu no ierindas (sk. Jabločkova svece), taču līdz ar kvēlspuldžu izgudrošanu šādi gaismas avoti tiek pielietoti tikai speciāliem mērķiem.

Lokizlādi pielieto gāzu elektroierīcēs - gazotronos un tiratronos.

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com