Daba

Vikipēdijas raksts

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums. Tā ietver objektus no elementārdaļiņām līdz galaktiskiem objektiem. Bieži ar jēdzienu "daba" saprot visu, kas mums ir apkārt uz Zemes ("dabīgs"), izņemot to, ko ir radījis cilvēks ("mākslīgs").

Dabas iedalījums:

• Dzīvā daba jeb dzīvība – organismu apkopojums. Dzīvā daba apvienojas ekosistēmās, kas veido biosfēru. Dzīvība sevi atražo uz replikāciju un mutāciju pamata.
• Nedzīvā daba ir pārējā matērija un enerģija, lai gan tās elementus izmanto dzīvā daba sevis uzturēšanai.

Daba nepārtraukti mainās, atrodas nepārtrauktā kustībā: kustas planētas un zvaigznes, upes maina gultni, augi un dzīvnieki aug un attīstās.

[izmainīt šo sadaļu] Dabas izpēte

Cilvēki rada pārmaiņas dabā, pamatojoties uz savu prātu, savu darbu. Cilvēks radījis pilsētas un ciemus, uzcēlis fabrikas un rūpnīcas, uzaris un apsējis laukus, izgudrojis dažādas mašīnas. Cilvēkam iepazīstot dabu, radušās dažādas zinātnes.

Pētot pārmaiņas, kuras norisinās dabā, zinātnieki konstatējuši, ka visas pārmaiņas dabā norisinās likumsakarīgi, t.i., katrai parādībai vienmēr eksistē kāds cēlonis. Piemēram, dažādi ķermeņi krīt virzienā uz Zemi tādēļ, ka tos pievelk Zeme, dienas un nakts mija saistīta ar Zemes griešanos ap savu asi, viens no vēja rašanās cēloņiem ir gaisa nevienmērīga sasilšana.

[izmainīt šo sadaļu] Dabas zinātnes

Dabas zinātņu uzdevums ir atklāt, izpētīt dabas likumus un izmantot tos cilvēka vajadzībām. Dabas zinātnes visu laiku attīstās. Cilvēks arvien pilnīgāk un dziļāk izzina dabas parādības un noskaidro, kā tās var izmantot praktiskām vajadzībām. Dabas parādību zinātnisks izskaidrojums rada iespēju cīnīties pret reliģiskiem aizspriedumiem.

Dabas zinātnes ir:

• fizika;
• ķīmija;
• bioloģija un vēl citas.