Bors
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par ķīmisko elementu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Bors nozīmēm. |
| Nosaukums, simbols, numurs | Bors, B, 5 |
| Atommasa | 10,811 g/mol |
| Blīvums | 2460 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 2349 K (2076°C) |
| Vārīšanās temperatūra | 4200 K (3927°C) |
Bors ir ķīmiskais elements ar simbolu B un atomskaitli 5. Bors dabā ir sastopams galvenokārt borskābes H3BO3 sāļu veidā, pazīstamākais šāds sāls ir nātrija tetraborāta dekahidrāts (nātrija tetraborāts ar 10 ūdens molekulām) Na2B4O7*10H2O (boraks). Tīrā veidā bors ir cieta kristāliska viela. Boram ir iespējamas vairākas alotropiskās formas. Amorfais bors ir brūns pulveris, kristāliskais bors ir cieta, melna, kristāliska viela. Bora nitrīds (BN) ir viena no cietākajām pazīstamajām vielām. Savienojumos boram parasti ir vērtība +3.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Reducējot bora savienojumus parasti iegūst amorfo boru. Kristāliskajam boram ir iespējamas vairākas kristāliskās formas. Izplatītākās ir alfa un beta trigonālās formas, un tetragonālā forma.
Kristāliskais bors laiž cauri infrasarkano starojumu. Kristāliskajam boram zemās temperatūrās ir diezgan maza elektrovadītspēja, bet tā palielinās, paaugstinot temparatūru.
Bors ir elektrofils. Daudzi bora savienojumi ir Luisa skābes, tie iesaistās reakcijās ar savienojumiem, kas satur daudz elektronu (nukleofiliem). Šādas reakcijas ir raksturīgas organiskajiem savienojumiem. Bors arī ir nemetāls ar vismazāko elektronegativitāti, tapēc reakcijās tas parasti oksidējas (zaudē elektronus). Bors, līdzīgi kā ogleklis, spēj veidot stabilas kovalentās saites. Analogie borūdeņraži (borāni), gan ir mazāk stabili kā ogļūdeņraži. Tos dažreiz lieto raķešdegvielām.
[izmainīt šo sadaļu] Savienojumi
Nozīmīgākie bora savienojumi ir:
- Boraks - Nātrija tetraborāta dekahidrāts Na2B4O7*10H2O. Viena no galvenajām bora un citu bora savienojumu izejvielām. To lieto arī par korozijas inhibitoru.
- Nātrija tetraborāta pentahidrāts Na2B4O7*5H2O. Viena no galvenajām borsilikātu stikla un nātrija perborātu balinātāju izejvielām.
- Borskābe H3BO3 - lieto par izejvielu dažu sastāvu borsilikātu stikliem (ar samazinātu sārmu saturu), kā arī medicīnā. Borskābi lieto arī lai samazinātu kokvilnas audumu degamību.
- Bora nitrīds BN. Tam ir vairākas alotropiskās formas. Viena no tām pēc struktūras ir analoga dimantam (borazons). Tā ir viena no cietākajām pazīstamajām vielām un to lieto par abrazīvu. Lai arī tas ir mīkstāks par dimantu, tam ir labāka karstumizturība.
Boru un tā savienojumus lieto arī pirotehnikā, jo bors iekrāso liesmu zaļā krāsā; koksnes konservantiem, jo tie ir mazāk toksiski kā hroma savienojumi un ogļu darva; par leģējošo elementu pusvadītāju ražošanā (p tipa pusvadītājiem); izotopu 10B lieto lai strauji apturētu kodolreaktorus, ja tur kas nojūk, jo šis izotops labi absorbē neitronus un nobremzē kodolreakcijas.
